Diemžēl 80% skolotāju mobinga vai bosinga gadījumā pamet darbu un situāciju nerisina, jo nereti tas ir saistīts ar bezspēcības un mazvērtības izjūtu. Kāpēc direktori ir autoratīvi? Kur slēpjas atriebšanās saknes?

Definīcijas. Vispārīgs skaidrojums

Saskarsmes treniņu programmu autore un vadītāja psiholoģe Gita Veisa ievieš skaidrību definīcijās par mobingu un bosingu. Proti, ja vardarbības veicējs ir augstākstāvoša persona, tas ir bosings. Mobingu pret personu var vērst kolēģi, vienaudži vai konkrēta grupa, kurai ir līdzvērtīga izcelsme. Par mobingu var sākt runāt gadījumos, kad direktors tieši vai pastarpināti izmanto savus padotos. Tātad pastāv vairākas formas. Kāds ir mobinga mērķis? Veisa paskaidro, ka pamatmērķis ir iegūt varu uz citādi domājoša kolēģa rēķina. Bieži varmākas paši ir ar pazeminātu pašvērtējumu. 90% gadījumu viņi paši ir piedzīvojuši vardarbību un tādā veidā to kompensē visu mūžu, jo nav laicīgi vērsušies pēc palīdzības. Upurim tā parasti ir reāla bezspēcība. Pusaudžu vidū mobings var izpausties klajāk, tiešāk un pamanāmāk un piesaistīt apkārtējo uzmanību. Pieaugušo vidū tas ir slēpts, bieži aukstasinīgi pārdomāts, tas var izpausties kā netīši nenodota informācija par sapulci vai nepieciešamo pārskatu nodošanu, pauž G. Veisa. Vēl mobings izpaužas kā kolēģu ignorēšana, dzēlīgas piezīmes vai komentāri par kolēģa uzvedību, vērtībām vai atšķirīgo viedokli. Junga analītiskā psihoterapeite un smilšu terapeite Guna Čače skaidro, ka mobinga gadījumā viena vai vairākas personas tiek pakļautas sistemātiskai negatīvai rīcībai. Mobingu var veikt arī vadītājs, izmantojot kolēģus, viņiem nezinot. Tas var izpausties kā apsmiešana, ņirgāšanās, pazemošana, kas ir verbālās izpausmes. Var izpausties arī kā izstumšana, kas ir grūtāk atklājams un definējams kā klusuma mobings, norāda G. Čače.

Mobings. Bosings. Formas

G. Veisa formas skaidro ar šādas situācijas palīdzību – skolotājs ar grāmatu iesit pa plecu skolēnam, kurš iepriekš ir bijis verbāli nepieklājīgs pret pedagogu. Skolas kontekstā situācija tiek izskatīta no pozīcijas – skolotājs ir bijis vardarbīgs pret skolēnu, neņemot vērā, kas noticis pirms tam. Ko dara vadība, lai atbalstītu skolotāju, izskaidrotu viņa tiesības un variācijas, kā sevi aizstāvēt? Tātad mobings ir vardarbība, kurai ir vairākas izpausmes formas. Verbālā, ka persona tiek pazemota, tādējādi tiek grauts viņas pašvērtējums, noniecinot izskatu, vērtības, uzskatus vai darbības. Fiziskā – pret personu tiek vērsta fiziska vardarbība. Emocionālā – vardarbība, kas liek konkrētai personai justies mazvērtīgi. Šai formai raksturīga arī atstāšana novārtā, ja persona tiek ignorēta vai viņai netiek veltīta nepieciešamā uzmanība, atbalsts. Atstāšanu novārtā bieži nepamana. Seksuālā – pret personu tiek veiktas seksuālas darbības, kurās otra persona nav ieinteresēta. Tā var būt arī verbāla. Piemēram, seksuālas piezīmes vai komentāri.

Situācijas turpinājums – analīze. Konkrētajā gadījumā skolas vadība nereaģēja uz situāciju kopumā, bet pieprasīja skolotāju atbildību. Tātad vadības darbību var skatīt kā bosingu. Savukārt skolotāji neatbalstīja kolēģi. Tika izvērtēta skolotāja rīcība, norādīti trūkumi un nepilnības darbā, nerūpējoties par atbalstu. Tātad mobings.

G. Čače pauž nostāju, ka bosings un mobings var izpausties kā personīga nepatika vai iedomāta attieksme. Nereti šīs iedomas ir vērstas pret skolotāja spēju vai nespēju tikt galā ar pienākumiem. Direktoram šādos gadījumos ir cits priekšstats, un tam parasti nav argumentēta pamatojuma un netiek noskaidroti objektīvie apstākļi. Piemēram, direktors no bērniem uzzina kādu informāciju par skolotāju. Pēc tam, nenoskaidrojot objektīvos apstākļus, viņš vēršas pret pedagogu. G. Čače uzsver, ka galvenā īpatnība šajā gadījumā ir neargumentēti iemesli, subjektīvisms, bieži materiāli apstākļi vai kluss skolotājs.

Viedokļi - vai tas ietekmē mācību procesu un skolas psiholoģisko vidi?

Talsu pamatskolas direktors Uldis Katlaps pauž viedokli, ka dažreiz visu izšķir kadri. Direktors mēģina grozīt kuģi, lai komanda ietu uz mērķi, bet nereti tas ir uz mobinga vai bosinga asmens. Katlaps pauž nostāju, ka ir pozitīvi domājošs un ideālists, tādēļ šaubās, vai kolēģi ar nolūku mobingotu vai bosingotu. Citreiz varbūt ir izjūta, ka tas ir mobings vai bosings, bet reālajā dzīvē direktors tikai cenšas vērst pedagogu aktivitātes uz vienotu mērķi, un neapzinoties tas var kļūt par bosingu. Tomēr U. Katlaps uzskata – ja direktors tā rīkojas, viņš nav īstajā vietā.

G. Čače pauž nostāju, ka mobings un bosings noteikti ietekmē skolas mikroklimatu un to jūt arī bērni. Jo vadītājs bieži pat neizjūt, ka viņam tas būtu jāslēpj. Tā ir direktoru nespēja apmierināt ambīcijas. Direktori skolotāju klātbūtnē var izteikties negatīvi. Ir jūtama atmosfēra, citādas intonācijas. Tas pat nav noformulējams, bet just var, pauž G. Čače. Protams, tiek ietekmēts arī mācību process, jo skolotājs izjūt diskomfortu un bezspēcību. Parasti upuris nespēj par to runāt un sāk justies patiešām vainīgs. Mācību process tiek ietekmēts, jo skolotājs vairs nav pārliecināts, ir zudis pašvērtējums un adekvāta sevis uztvere, kas liek justies zemākā statusā. Biežāk tas attiecas uz kautrīgajiem un jūtīgākajiem, kuri neatrod kopēju valodu ar klasi, uzsver G. Čače.

Biznesa augstskolas Turība Talsu filiāles vadītāja Inga Karlberga uzskata – ja mobings vai bosings tiek vērsts tikai pret vienu skolotāju, tas traucē visiem. Arī mācību procesam un tiem, pret kuriem tas nav vērsts. To jūt arī bērni, kolēģi un dažreiz pat vecāki. Reizēm ir tāda pakāpe, ka par spiedošo atmosfēru sāk uzzināt ārpus skolas mikrovides. Īpaši mazpilsētās. Tas pat ir labi, jo, iespējams, atbildīgās augstākstāvošās personas sāks rīkoties, bet monopola apstākļos tas varētu arī neko nemainīt, pauž I. Karlberga.