PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 03. maijs

Gints, Uvis

5183.jpeg
Foto: Ronalda Šulca fotostudija
Skolēnu zināšanu līmeņa salīdzināšana dažādās pasaules valstīs jau gadiem ilgi noved pie viena un tā paša rezultāta - matemātikas un lasītprasmes jomās reti kurš spēj konkurēt ar japāņiem. 

Laikraksts The Guardian, salīdzinot Japānas un Lielbritānijas izglītības sistēmas, uzsver, ka japāņu skolēniem jau no agras bērnības tiek trenēta atmiņa, turklāt viņiem pat vidusskolā nav iespējams atteikties no matemātikas vai literatūras apgūšanas par labu citiem mācību priekšmetiem.

The Guardian atgādina, ka Japānas izglītības sistēmu regulāri kritizē par to, ka tā ir vērsta uz zinību iekalšanu, neveicina skolēnu radošu un oriģinālu domāšanu, liek lielāku uzsvaru uz teoriju, nevis praksi, turklāt skolēniem rada stresu un ļoti nogurdina. "Tomēr šī tradicionālā pieeja ļauj japāņu skolēniem viegli pierādīt, ka viņu zināšanu līmenis ir augstāks, nekā angļu vienaudžiem," raksta avīze.

Gan japāņu valodu, gan matemātiku skolēni intensīvi sāk apgūt jau sešu gadu vecumā. Japānā obligātā izglītība ilgst līdz 15 gadu vecumam, bet lielākā daļa skolēnu turpina mācības vidusskolā līdz 18 gadu vecumam, lai pēc tam stātos augstskolā. "Japāņu skolotājiem un skolēniem ir grūti noticēt, ka Anglijā 16 līdz 18 gadus veci jaunieši skolā var nemācīties matemātiku un literatūru, to vietā izvēloties trīs citus mācību priekšmetus," vēsta laikraksts, uzsverot, ja Japānas vidusskolās pilnīgi visiem skolēniem ir intensīvas nodarbības matemātikā, japāņu literatūrā un angļu valodā.

Taču pamati tiek ielikti jau bērnībā. Japāna daudziem asociējas ar sasniegumiem augsto tehnoloģiju jomā, tieši šajā valstī savulaik sāka ražot ne īpaši dārgus kabatas kalkulatorus. Lielākajā daļā Japānas skolu bērni gan tos nelieto, paļaujoties uz skaitāmkauliņiem (soroban) - tie attīsta loģisko domāšanu, kā arī dod lielāku priekšstatu par matemātiskajiem aprēķiniem un to pielietošanu praksē. Arī japāņu rakstības īpatnību apgūšana veicina loģisko domāšanu un trenē atmiņu. Beidzot sākumskolu, ikvienam japāņu bērnam jāspēj izlasīt 1006 hieroglifi (kanji), bet līdz pamatskolas beigšanai 15 gadu vecumā jāapgūst vēl 1130 simboli. Vidusskolas beidzējiem visi kanji (to ir vairāk nekā 2000) jāprot ne tikai izlasīt, bet arī uzrakstīt. Tiesa, paturēt atmiņā visu šo informāciju un sekmīgi nokārtot neskaitāmos eksāmenus un pārbaudījumus, nav vienkārši, tādēļ liela daļa japāņu bērnu pēc mācību beigām skolā dodas uz juko jeb privātskolām, kur turpina mācīties privātskolotāju uzraudzībā, bet vakarā, atgriežoties mājās, ķeras pie mājasdarbu pildīšanas, raksta The Guardian.