Neskatoties uz to,saskaņā ar ANO datiem aptuveni 10,5 miljoni bērnu neapmeklē skolas.

Iemesli tam mēdz būt dažādi, sākot ar mācību iestāžu nepieejamību un beidzot ar ģimeņu finansiālo situāciju, kā dēļ bērniem jāstrādā, nevis jāmācās. Taču iznākums ir viens - neizglītotie jaunieši var papildināt radikālo kustību rindas.

"Mana ģimene ir nabadzīga, tādēļ man jātirgo ūdens, lai tai palīdzētu," sarunā ar AFP saka 12 gadus vecais Bello Šehu (Bello Shehu), kurš no rītiem neiet uz skolu, bet dodas tirgot dzeramo ūdeni uz viena no Kano pilsētas krustojumiem - sākoties svelmei to labprāt pērk sastrēgumos iekļuvušie autovadītāji. "Tēvs jau ir vecs, un viņam darba nav. Māte nodarbojas ar matu pīšanu sievietēm, taču nepelna pietiekami, lai uzturētu visu ģimeni," stāsta zēns, kuram ir vēl četri brāļi un māsas, kuri arī neiet skolā.  AFP norāda, ka daudzās ģimenēs situācija ir līdzīga, un Nigērija jau gadiem ilgi ir līdere nepagodinošā sarakstā, kurā apkopota informācija par to, cik daudz skolas vecuma bērnu nemācās.

Vissliktākā situācija šajā ziņā ir valsts ziemeļos. Vidējais dzīves līmenis šeit ir zemāks nekā dienvidos vai centrālajā daļā, daudzviet ir liela nabadzība, turklāt kopš 2009. gada šajā reģionā siro islāmistu militārās grupas Boko Haram kaujinieki. Tās nosaukuma aptuvenais tulkojums ir Rietumu izglītība - aizliegta. Grupējums uzskata, ka Nigērijai ir pilnībā jāatsakās no Rietumu izglītības standartiem, un pilnīgi pietiktu ar to, ka zēniem būtu iespēja iegūt izglītību reliģiozās mācību iestādēs jeb medresēs. Meitenēm pēc kaujinieku domām nav nekādas vajadzības pat prast lasīt vai rakstīt, par nopietnāku zināšanu apgūšanu nemaz nerunājot.

Sešus gadus ilgušās Boko Haram militārās kampaņas laikā notikuši uzbrukumi daudzām skolām, kuras pēc tam tā arī nav atsākušas darbu. Savukārt citas slēgtas nepietiekama finansējuma vai tā dēļ, ka skolotāji baidās doties uz darbu. Bijušais Borno štata izglītības komisārs Mohammeds Dongejs (Mohammed Dongei), kurš tagad uzsācis kampaņu par sākumskolu atvēršanu, AFP stāsta, ka kādreiz Borno štatā darbojušās 1357 sākumskolas, kur kopā mācījušies 495 000 skolēnu. Pašlaik atvērtas vien 400 skolas, kas nozīmē to, ka ļoti daudziem tūkstošiem bērnu nav iespējas iegūt izglītību. Turklāt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju musulmaņu ģimenēs, jāsaprot, ka ar katru gadu to bērnu skaits, kuriem nav iespējas iet skolā, palielinās.

"Ja jau tuvākajā laikā, turklāt ātri, nekas netiks darīts, pēc desmit gadiem Boko Haram dumpis mums liksies kā bērnu spēle. Ir liels risks, ka bērnus, kuri nav ieguvuši izglītību un neredz nekādas perspektīvas, lai izrautos no nabadzības, savervēs dažādi radikāļi," skaidrojis M. Dongejs. Līdzīgas bažas paustas nesen sagatavotajā Āfrikas veselības un sociālās attīstības informācijas dienesta ziņojumā. Tajā norādīts, ka Nigērijas ziemeļaustrumu štatos neizglītotu cilvēku skaits ir nepieņemami liels - 52,4% vīriešu un 61,1% sieviešu vecumā virs sešiem gadiem nav pat pamata izglītības.