PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

9035.jpeg
Foto: bialasiewicz / 123RF
Lietuvas izglītības ministre nosūtījusi atbildi uz saņemto vēstuli, kurā bija paustas bažas par poļu minoritātes izglītības situāciju Lietuvā.

Lietuvas izglītības ministre Audrone Pitrēniene saņēmusi vēstuli no Polijas izglītības ministrea Joannaa Kluzikas-Rostkovskas pēc tam, kad jaunā mācību gada sākumā daļā Lietuvas mazākumtautību skolu tika rīkots "tukšo solu streiks", kura laikā skolēni un viņu vecāki tika aicināti kopīgi apmeklēt dievkalpojumu, kurā piedalījās arī Lietuvas poļu politiķi. Streika rīkotāji pieprasīja atteikties no visās skolās vienādā lietuviešu valodas eksāmena, iebilda pret skolu reorganizāciju, aicināja mazākumtautību skolās par 50% palielināt tā dēvēto skolēna grozu jeb naudu, kas seko skolēnam, un ieviest obligātu eksāmenu poļu valodā kā dzimtajā valodā.

Savā atbildes vēstulē A. Pitrēniene skaidro iemeslus, kas noteikuši skolu tīkla samazināšanos visās Lietuvas pašvaldībās, un vienlaikus atgādina, ka līdzīgas tendences vērojamas arī Polijā un ietekmējušas tur esošo lietuviešu skolu skaitu.

"Pēdējo 15 gadu laikā Lietuvā gandrīz par 40% samazinājies to bērnu skaits, kuri apmeklē vispārizglītojošās skolas. Dabiski, ka šī demogrāfiskā tendence ietekmējusi arī skolu tīklu. (..) Lietuvas valdība, cenšoties gādāt, lai bērni saņemtu izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, mainījusi (..) skolu tīkla veidošanas principus, noteikusi mazāku skolēnu skaitu un lielāku finansējumu lauku skolām. Vēl vairāk atvieglojumu esam noteikuši skolām ar mazākumtautību mācību valodu," raksta ministre.

"Zinu, ka šādas demogrāfiskās tendences ir raksturīgas ne tikai mūsu valstij, bet arī Polijai. Polijas Punskas pašvaldībā slēgtas vairāk nekā puse skolu ar lietuviešu mācību valodu. Šobrīd tur darbojas vairs tikai četras no tām 14 skolām, kas pastāvēja 1999.gadā," viņa turpina.

A.Pitrēniene arī atgādina, ka pirmo vienošanos par lietuviešu valodas un literatūras eksāmena prasību vienādošanu un pārejas laika noteikšanu šajā jautājumā Lietuvas un Polijas izglītības ministri parakstījuši jau 2002.gadā, informē ziņu aģentūra LETA.

Ministre uzsver, ka Lietuva nav pieņēmusi nekādus likumdošanas aktu grozījumus, kas pasliktinātu iespējas mācīties dzimtajā valodā. "Gluži otrādi, mēs strādājam, lai mazākumtautību skolēni savu dzimto valodu varētu mācīties arī tajās skolās, kur mācību valoda ir valsts valoda. Esam paredzējuši, ka pēc dažiem gadiem skolēniem, kas mācās skolās ar lietuviešu mācību valodu, būs iespēja mācīties savu dzimto poļu, krievu un vēl dažas citas valodas. Tam paredzēts atvēlēt divas mācību stundas nedēļā," viņa norāda.