PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 30. aprīlis

Alta, Liāna, Lilija

7606.jpeg
Foto: pakimages / 123RF
Pakistāniešu skolniece Malala Jusafzai (Malala Yousafzai) visā pasaulē kļuvusi pazīstama kā cīnītāja par musulmaņu meiteņu tiesībām uz izglītību. 

Pērn Malala tika pasludināta par Nobela Miera prēmijas laureāti, taču viņas dzimtenē iegūt pienācīgu izglītību joprojām ir problemātiski ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. Ziņu aģentūra Bloomberg raksta, ka Pakistānas valsts izglītības sistēma ir faktiski sagrauta, kas izskaidrojams ar to, ka izglītībai atvēlēts par maz līdzekļu. Privāto skolu skaits Pakistānā pieaug, taču ne visas ģimenes var atļauties maksāt par bērnu izglītību.

Bloomberg raksta, ka Pakistāna demogrāfiskā ziņā uzskatāma par jaunu valsti, jo aptuveni trešdaļa tās iedzīvotāju ir jaunāka par 15 gadiem. Tas nozīmē, ka izglītībā būtu jāiegulda aizvien lielāki un lielāki līdzekļi, taču praksē notiek pretējais - budžetā atvēlētais finansējums izglītībai sarūk un nepārsniedz 2,1% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir mazāk nekā lielākajā daļā pasaules valstu. Valsts likumdošana arī paredz, ka par izglītību jārūpējas provinču valdībām, taču ļoti bieži šis jautājums nav vietējo amatpersonu prioritāšu sarakstā

Tādēļ tipiskas valsts skolas parasti ir ļoti nolaistās ēkās - bez ūdensvada, tualetēm un normālām mēbelēm, raksta Bloomberg, piebilstot, ka nereti ir arī gadījumi, ka skola pastāv tikai uz papīra. Tā, tas piemēram, ir Alavaroijo ciematā Sindas provincē Pakistānas dienvidos. 16 gadus vecais Aijazs Alī (Ayaz Ali) stāsta, ka kādreiz skolā, kas pašlaik ir pa pusei sabrukusi, izdemolēta un piegānīta, strādājis viens skolotājs, bet beidzamo reizi viņš redzēts pirms pieciem gadiem. Jaunietim, tāpat kā citiem ciematā dzīvojošajiem bērniem, pašlaik nav iespēju iegūt izglītību, un viņi strādā tuvējos kokvilnas laukos. "Ja man būtu iespēja atgriezties skolā, es labprāt pamestu darbu fermā, iegūtu izglītību un sameklētu kārtīgu darbu, lai varētu parūpēties par savu ģimeni," saka A. Alī. Tomēr ļoti iespējams, ka viņa sapnis paliks tikai sapnis - tāpat kā vēl septiņiem miljoniem pakistāniešu bērnu, kuriem nav iespēju mācīties. Provinces izglītības pārvaldes darbiniekus tas, šķiet, neuztrauc, jo viņi apgalvo, ka skola tikai uz laiku pārtraukusi darboties un tiks atvērta, līdzko izdosies pieņemt darbā skolotāju.

Skolotāju kvalifikācija ir milzīga Pakistānas valsts izglītības sistēmas problēma, norāda Bloomberg. Tikai aptuveni trešajai daļai no visiem skolotājiem ir vismaz koledžas izglītība, turklāt daudziem no viņiem nav arī nekādu iemaņu pedagoģijā. Skolotāja darbam Pakistānā ir zems prestižs, viņi saņem ne īpaši lielu atalgojumu (no 15 000 rūpijām jeb 125 eiro mēnesī), tādēļ bieži vien darbā nemaz neierodas, bet piepelnās kaut kur citur. Vēl vairāk - daudzviet par skolotājiem tiek iecelti ļaudis, kuri kārtējās vēlēšanās atbalstījuši pie varas esošos - viņi uzskata, ka algu skolā saņem par savu un radinieku pareizo balsošanu. To, ka šo problēmu nepieciešams risināt, sarunā ar Bloomberg atzīst arī viens no valdošās Pakistānas Tautas partijas senatoriem Tadžs Haiders (Taj Haider). "Vislielākos šķēršļus izglītības kvalitātes uzlabošanai rada tieši skolotāji. Viņi nenāk uz darbu, viņu zināšanu līmenis ir zems un viņi nemaz nevēlas to paaugstināt," viņš stāsta.

Organizācijas Alif Ailaan, kuras mērķis ir panākt, lai izglītība būtu pieejama visiem Pakistānas bērniem, vadītājs Mošarafs Zaidi (Mosharraf Zaidi) stāsta, ka valstī strauji palielinājies privāto skolu skaits. Pirms desmit gadiem privātajās mācību iestādēs zinības apguva ne vairāk kā 15% pakistāniešu, bet pašlaik viņu skaits jau ir divreiz lielāks. M. Zaidi pozitīvi vērtē to, ka šāda iespēja pastāv, tomēr privātās skolas nav ierīkotas visās provincēs un ne visi vecāki var atļauties maksāt pat pāris simtus rūpiju mēnesī par bērnu izglītību.