Laikraksts Rossijskaja gazeta raksta, ka šāds izglītības iegūšanas veids kļūst aizvien populārāks arī Krievijā, kur aptuveni 100 000 ģimeņu apmāca savus bērnus mājās.
Starp viņiem ir arī pazīstamā pedagoģe, bērnu agrās attīstības metodikas autore Natālija Babiča (Наталья Бабич), kura sarunā ar Rossijskaja gazeta uzsver, ka šāds bērnu izglītošanas veids viņai šķiet pats pareizākais. Speciāliste gan atzīst, ka ne visi vecāki to var atļauties, jo bērna izglītošana mājās izmaksā vismaz tikpat daudz, cik mācību maksa labā privātskolā - pirmajos gados vecāki, iespējams paši spēs apmācīt bērnu (protams, ja pietiks laika), taču pēc tam ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem.
Savu meitu, kura pašlaik turpina izglītoties Kembridžas universitātē, N. Babiča sākusi apmācīt jau agrā bērnībā - gada un astoņu mēnešu vecumā meitenīte jau pazinusi visus alfabēta burtus. "Es faktiski eksperimentēju pati ar savu bērnu - divarpus gadu vecumā meitiņa jau prata lasīt, bet septiņu gadu vecumā mājās bija apguvusi visu pamatskolai paredzēto mācību programmu," stāsta speciāliste, piebilstot, ka toreiz viņas meita jau bijusi gatava mācīties parastās skolas piektajā klasē. Piecu gadu vecumā viņa tika uzņemta skolā, kas paredzēta īpaši apdāvinātiem bērniem, taču tur nomācījusies tikai divus mēnešus - N. Babiča konstatējusi, ka skolā meitas progress sācis strauji samazināties.
"Patiesību sakot, man ļoti nepatīk tas, kas notiek skolās. Man nepatīk, ka skolotāji kliedz uz bērniem, nepatīk, ka uz ierosinājumu atrisināt uzdevumu ar diviem dažādiem paņēmieniem, nevis to vienu, kas minēts mācību grāmatā, mana meita, atbild: "Iniciatīva ir sodāma". Ir taču skaidrs, ka viņa to noklausījusies no skolotājiem," stāsta speciāliste. N. Babiča uzsver, ka pat iestāšanās it kā prestižā privātskolā nebūt nenozīmē, ka bērns tur jutīsies komfortabli, ka skolotāji darīs visu, lai viņam būtu interesanti mācīties. "Mans dēls septiņu gadu vecumā sāka mācīties privātskolas piektajā klasē. Nepagāja ilgs laiks, kad atklājās, ka skolas biedri par viņu ņirgājas, dēls tika piekauts," stāsta N. Babiča, piebilstot, ka dēls apmeklējis vairākas skolas, bet, kad viņam apritējuši 11 gadi, māte izlēmusi atgriezties pie mājas izglītības. "Devītās klases pārbaudījumus viņš nokārtoja uz teicami," lepni saka N. Babiča.
Viņa piebilst, ka ir ļoti svarīgi atrast pietiekami augstas kvalifikācijas privātskolotājus, kuriem jābūt ne tikai profesionāļiem, bet arī ar labām cilvēciskajām īpašībām apveltītiem ļaudīm. Uz Rossijskaja gazeta jautājumu, vai bērniem mācīties kolektīvā tomēr nav ērtāk nekā mājās, N. Babiča atbild noliedzoši, uzsverot, ka runas par kolektīviem pašlaik kļuvušas par modes lietu. "Nav nekādu šaubu, ka augstāku zināšanu līmeni bērns iegūst tad, ja pedagogs strādā individuāli, ar viņu vienu pašu. Turklāt skolas socializācijā ietilpst arī visi negatīvie aspekti, spiediens, ko bērnam nepārtraukti nākas izjust skolā. Kamēr bērns nav izveidojies kā personība, viņam labāk izvairīties no naidīgas vides, tādēļ es neuzskatu, ka esam kaut ko zaudējuši, atsakoties no parastās skolas," viņa ir pārliecināta.
