Tāpat kā daudzviet citur, arī starp viņiem nereti veidojas konflikti, kas reizēm var novest līdz pat īstai karadarbībai. Atšķirībā no citu vācu augstskolu studentiem, Heidelbergas universitātē studējošie zina, ka var vērsties pie īpašas starpnieces, kura iedziļināsies problēmā un, ja vien tas būs iespējams, samierinās naidīgās puses, raksta vācu radiostacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa.
Starpniece palīdz studentiem sadzīvot zem viena jumta

24 gadus vecā Priska Franke (Prisca Franke), kura studē jurisprudenci un studiju laikā pabeigusi īpašus starpnieku kursus, kļuvusi par īstu universitātes labo gariņu, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām vēl sniedz savus pakalpojumus bez maksas. Viņas mērķis ir pavisam vienkāršs - iedziļināties konflikta būtībā un atrast risinājumu. Sarunā ar Deutsche Welle jauniete gan uzsver, ka tas iespējams vien tajos gadījumos, ja šo risinājumu vēlas atrast abas konfliktā iesaistītās puses.
"Visbiežāk konflikti starp studentiem, kuri kopīgi īrē mājokli, rodas sadzīvisku iemeslu dēļ. Diskusijas par to, kam jāuzkopj koplietošanas telpas, strīdi par skaļas mūzikas atskaņošanu naktīs, trokšņainiem ciemiņiem, pat aromātiem, kas plūst no virtuves ēdiena gatavošanas laikā - ļaudis mēdz strīdēties par dažādiem it kā sīkumiem, tie krājas un krājas, līdz noved līdz nopietnam konfliktam," stāsta P. Franke. Viņa ir pārliecināta, ka šādos gadījumos domstarpības spēj atrisināt vien cilvēks no malas - kāda neiesaistīta persona, kas spēj objektīvi paraudzīties uz notikušo.
"Bieži vien pats konflikts ir tikai aisberga virsotne, un mans uzdevums ir izpētīt tā zemūdens daļu un noņemt spriedzi," skaidro P. Franke. Kā piemēru viņa min gadījumu, kad divas studentes sūdzējušās par savu kaimiņieni, kura viņām allaž atgādinājusi par nepieciešamību ievērot perfektu tīrību, pati jau agrās rīta stundās darbinājusi putekļu sūcēju, turklāt regulāri meitenes apsaukājusi par sliņķēm un dīkdienēm. "Bija radies nopietns konflikts, bet man izdevās noskaidrot, ka tā iemesls nebūt nav kārtības uzturēšana dzīvoklī," stāsta P. Franke. Viņa uzzinājusi, ka studentei, kura uzskatāma par konflikta aizsācēju, jau kopš bērnības ir spēcīga alerģija pret putekļiem, taču nesaprotama kautrīguma dēļ viņa par to nav izstāstījusi savām mājokļa biedrenēm. Negatīvā attieksme bijusi saistīta arī ar to, ka šī studente bijusi no nabadzīgas ģimenes - kamēr kaimiņienes vakaros izklaidējušās klubos un bāros, viņa bijusi spiesta uzņemties divus papildu darbus, lai ne tikai samaksātu mācību maksu, bet arī finansiāli atbalstītu māti un jaunākās māsas. "Pēc sarunas ar viņu es sapratu, ka viņa apskauž savas kaimiņienes, tādēļ bieži izgāž uz viņām savas dusmas. Mēs kopīgi apspriedām situāciju, izstrādājām dzīvokļa uzkopšanas grafiku, vienojāmies par pieļaujamo ballīšu skaitu, un puses noslēdza pamieru," stāsta P. Franke, piebilstot, ka par draudzenēm meitenes nav kļuvušas, taču joprojām visas trīs dzīvo vienā dzīvoklī.
Starpniece lepni saka, ka līdz šim viņai allaž izdevies samierināt konfliktējošās puses. Reizēm pat tiekot sastādīti rakstiski līgumi, kuros norādīts, piemēram, konkrēts laiks, kad kuram atļauts izmantot dušu, kurus ledusskapja plauktus katram lietot un kur kopīgajā virtuvē novietot dārzeņus, lai tie nebojātos. Nācies risināt arī privātās dzīves peripetijas. P. Franke atminas, ka reiz viņai bijis jātiek skaidrībā ar situāciju, kad viena no dzīvoklī mītošajām studentēm negaidīti sākusi darīt visu, lai ieriebtu savai kaimiņienei, ar kuru līdz tam bijušas normālas attiecības. "Noskaidrojās, ka kaimiņienes jaunais puisis ir šīs meitenes bijušais draugs, kuru viņu šādā veidā vēlējās dabūt atpakaļ," stāsta P. Franke, piebilstot, ka arī šo mīlas trijstūri izdevies veiksmīgi samierināt. Starpniece arī piebilst, ka gadījumi, kad kādam no studentiem nākas meklēt citu dzīvesvietu nemaz nav tik bieži - pēc viņas domām, arī cilvēki, kuri nav īpaši simpātiski viens otram, spēj sadzīvot zem viena jumta, ja vien ievēro kopīgiem spēkiem izstrādātus noteikumus.