Pārvalde mudinājusi vietējās varasiestādes risināt problēmu, taču skolotāju arodbiedrības uzsvērušas, ka valdības politika beidzamo gadu laikā bijusi vērsta uz izglītības sistēmas decentralizāciju un fragmentēšanu, tādēļ municipālo varasiestāžu saikne ar skolām zudusi un pietiekama informācijas apmaiņa vairs nenotiek.

Ofsted vadītājs Maikls Vilšovs (Michael Wilshaw) informējis, ka pārvalde veikusi visaptverošus pētījumus 15 municipalitātēs un secinājusi - ja situācija tajās ataino notiekošo visā Anglijā - aptuveni 10 000 bērnu nemācās un faktiski ir pazuduši no izglītības sistēmas redzesloka.  Ofsted ziņojumā norādīts, ka riska grupā parasti ir bērni, kuri sliktas uzvedības dēļ izslēgti no kādas skolas un nav atraduši citu mācību iestādi, skolēni ar īpašām vajadzībām, bērni ar fiziskās un garīgās veselības problēmām, topošās un jaunās māmiņas, kā arī imigranti, kuru ģimenes relatīvi nesen ieceļojušas Lielbritānijā.

"Tas ir gan izglītības, gan drošības jautājums. Ja neviena amatpersona nezina, vai šie bērni un jaunieši saņem kādu izglītību, ir skaidrs, ka pastāv daudz lielāks risks, ka viņi var kļūt par vardarbības upuriem. Varasiestādēm visos līmeņos būtu jāuzņemas lielāka atbildība, lai noskaidrotu, kas ar šiem jauniešiem notiek," sacījis M. Vilšovs. Viņš piebildis, ka Ofsted inspektori noskaidrojuši - tikai piecās no piecpadsmit pārbaudītajām municipalitātēm amatpersonu rīcībā ir pietiekami izsmeļoša informācija par visiem skolas vecuma bērniem. Ofsted vadītājs atgādinājis, ka visām skolām, neatkarīgi no statusa, ir pienākums ziņot vietējām varasiestādēm, ja kāds skolēns vismaz 15 dienas bez attaisnojuma neapmeklē mācību iestādi.