PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

6264.jpeg
Tradicionālajos vācu bērnudārzos būtu grūti iedomāties, ka bērniem tiek atļauts kāpt kokos, kurināt ugunskurus, pašā ziemas spelgonī brist pa dziļām kupenām, turklāt reizēm viņi tiek atstāti bez pieaugušo uzraudzības.

Taču tas viss ir ikdiena tā dēvētajos meža bērnudārzos (Waldkindergarten), kas Vācijā kļūst aizvien populārāki. Žurnāla Der Spiegel interneta mājaslapa raksta, ka šīs pirmsskolas iestādes jau kļuvušas par jaunu vācu eksportpreci - līdzīgi bērnudārzi tiek atvērti citviet Eiropā, ASV, kā arī pat Japānā.

Arī Vācijā ziema šogad mazliet aizkavējusies, taču no rītiem temperatūra noslīd zem nulles grādu atzīmes. Tas gan nemulsina 21 bērneli, kuri ieradušies bērnudārzā ar nosaukumu Die Kleinen Pankgrafen, kas atrodas netālu no Karovas pilsētas. Pirmsskolas vecuma bērni agrajā rīta stundā sasēdušies uz baļķiem ap ugunskuru, dzied dziesmas un spēlē dažādas spēles. Kad Der Spiegel korespondents pauž bažas, vai bērni nesaaukstēsies, bērnudārza vadītājs Torstens Reineke (Thorsten Reinecke) sāk skaļi smieties. "Tie taču ir absolūti nieki. Mēs svaigā gaisā uzturamies vienmēr, neatkarīgi no laika apstākļiem. Vien tad, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 28 grādiem zem nulles, dodamies iekštelpās," viņš saka. Der Spiegel piebilst, ka arī iekštelpu jēdziens ir samērā nosacīts - bērnudārza teritorijā atrodas tikai kas līdzīgs indiāņu mītnei tipi (ar iebūvētu ugunskuru) un neliela koka būdiņa, protams, bez centrālapkures. "Mūsu audzēkņi nekad nesaaukstējas. Viņi un viņu vecāki zina, kā ģērbties aukstā laikā - viņi ir kā mazi sīpoliņi, kas ietinušies vairākās apģērba kārtās," stāsta T. Reineke, piebilstot, ka ziemā bērni mēdz draiskoties pat metru dziļās kupenās, bet pagājušajā ziemā no sniega uzbūvējuši sev īstu eskimosu iglū.

Waldkindergaten sistēmas bērnudārzos (pašlaik Vācijā ir jau ap 1500 šādu pirmsskolas iestāžu) bērni tiek radināti pie patstāvības, lai gan konservatīvās izglītības aizstāvji noteikti uzskatītu, ka audzinātāji viņus pamet novārtā un dod pārāk lielu vaļu. Bērnudārza audzēkņi rosās ap ugunskuru, piemetot tam malku, vairāki bērni aizklīduši mazliet dziļāk mežā un pārbauda savas iemaņas kāpelēšanā pa kokiem. "Mēs necenšamies viņus visu laiku uzraudzīt, jo tas ļauj viņiem pašiem labāk novērtēt riskus. Mūsu mērķis ir panākt, lai bērni visu laiku mācītos no savas personīgās pieredzes, no savām kļūdām, no savu biedru pieredzes," stāsta T. Reineke. Audzinātāja  Nihala Ēza (Nihal Öz) piebilst, ka bērni visu laiku mācās. Piemēram, kad kāds puika mēģinājis iekāpt ugunskurā, pārējie bērni, audzinātāju mudināti, ātri vien viņam ne tikai izstāstījuši, bet arī uzskatāmi nodemonstrējuši, kas notiek ar lietām, kas nonākušas ugunī. Arī kāpšanai kokos ir savi noteikumi. "Audzinātāji palīgā nāk tikai ārkārtas gadījumos, kad bērns ir jānoceļ no koka. Viņi ir ielāgojuši, ka jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem, tādēļ ir krietni piesardzīgāki. Starp citu, vienīgais gadījums, kad bērns nokrita no koka, bija dienā, kad pie mums viesojās vecāki - zēns, acīmredzot, saprata, ka vajadzības gadījumā palīgā nāks tētis, tādēļ kļuva pārgalvīgs," stāsta N. Oza.

Ute Šulte - Ostermane (Ute Schulte-Ostermann), kura vada Vācijas Dabas un mežu bērnudārzu federāciju (BVNW), atgādina, ka šāda pirmsskolas mācību iestāde Vācijā pirmo reizi tika ierīkota pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un balstās uz Dānijā izstrādātu pirmsskolas izglītības modeli. Beidzamo 20 gadu laikā šo bērnudārzu popularitāte ir strauji augusi un federācijai izdevies panākt, ka tie saņem tikpat lielas subsīdijas, cik tradicionālie bērnudārzi, tādēļ vecākiem izdevumi par katra bērna sūtīšanu meža bērnudārzā nepārsniedz 80 eiro mēnesī. "Daudzi domā, ka šādu bērnudārzu apmeklēšana var būt bīstama, taču statistika liecina, ka nelaimes gadījumu mums ir mazāk, nekā parastajos bērnudārzos. Tas ir vienkārši izskaidrojams, jo mums ir mazāk sienu un mēbeļu, kurās bērns draiskuļojoties varētu ieskriet, bet cietas grīdas vietā ir lapas un dubļi," stāsta U. Šulte - Ostermane, piebilstot, ka lielākās problēmas sagādājot ērces, no kurām daļa diemžēl var būt Laima slimības pārnēsātāju. "Bet citādi - bērni, kuri apmeklējuši mūsu bērnudārzus, izprot pasauli labāk, nekā viņu vienaudži, ir vairāk pārliecināti par sevi un sabiedriskāki. Tās ir īpašības, kas lieti noder, uzsākot skolas gaitas," uzsver U. Šulte - Ostermane.