PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

8203.jpeg
Foto: noltelourens / 123RF
ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO publiskojusi ziņojumu ar nosaukumu Education for All 2000 – 2015. 

Tajā pētīts, kā mainījusies pieejamība izglītībai un tās kvalitāte dažādās pasaules valstīs pēdējos 15 gados. Ziņu aģentūra Reuters norāda, ka 2000. gadā izvirzītais mērķis, lai visi pasaules bērni iegūtu vismaz pamata izglītību, tā arī nav sasniegts. Kamēr virknē valstu (Afganistānā, Indijā, Nepālā, Sjerraleonē un Tanzānijā) situācija būtiski uzlabojusies, citur - Čadā, Nigērā, Nigērijā un Pakistānā - tā kļuvusi vēl sliktāka.

Viena no valstīm, kas izpelnījusies lielāko UNESCO uzslavu, ir Afganistāna. 2000. gadā tur pie varas bija radikālais islāmistu grupējums Taliban, un tikai 4% afgāņu meiteņu apmeklēja sākumskolu, bet vidējā izglītība meitenēm nebija paredzēta vispār. Tagad jau 87% afgāņu meiteņu iegūst pamata izglītību, strauji pieaudzis skolotāju - sieviešu skaits, bet valdība ieguldījusi ievērojamus līdzekļus lauku skolu tīkla izveidošanai, rakstīts ziņojumā.

Uzslavu izpelnījusies arī Indija. 1999. gadā šajā valstī skolas neapmeklēja gandrīz 17 miljoni skolas vecuma bērnu, bet pašlaik viņu skaits nepārsniedz miljonu. Dramatisks progress panākts Nepālā. 1999. gadā tur uz vienu skolotāju bija aptuveni 260 skolēnu, bet tagad, pateicoties vērienīgai skolotāju sagatavošanas programmai, šis skaitlis samazinājies līdz 28. Pašlaik UNESCO arī norādījusi, ka Nepāla ir viena no tām retajām pasaules valstīm, kas izglītībai atvēlēto finansējumu palielina straujāk, nekā aug valsts iekšējais kopprodukts - tas skaidri apliecina, ka izglītība Nepālā tiek uzskatīta par vienu no prioritātēm. Situācija būtiski uzlabojusies arī Sjerraleonē, kur tikai 2002. gadā beidzās asiņains pilsoņu karš. Kopš tā laika izdevies novērst tādas negatīvas parādības kā skolas vecuma bērnu iesaistīšana karadarbībā vai aizdzīšana verdzībā. Savukārt Tanzānija, ieviešot bezmaksas obligāto pamata izglītību, spējusi panākt, ka skolās, izmantojot speciāli sastādītus mācību plānus, mācās arī bērni no klejotāju ciltīm.

UNESCO reitinga pēdējo vietu ieņem Čada, kur sākumskolas izglītību iegūst mazāk nekā 70% bērnu. Šajā valstī joprojām novērojams milzīgs skolotāju trūkums - uz katriem 100 skolēniem ir pa vienam skolotājam, turklāt sākumskolās gandrīz divas trešdaļas skolotāju ir bez attiecīgās izglītības. Līdzīga situācija ir Nigērijā, kur sākumskolās būtu nepieciešami vēl 220 000 skolotāju, un Pakistānā, kur trūkst aptuveni 86 000 skolotāju. Savukārt Nigērā lielākās problēmas sagādā nevienlīdzība - trūcīgās ģimenēs augošiem bērniem nav iespēju apmeklēt skolu. Kopš 2000. gada situācija ir tikai pasliktinājusies, turklāt valsts šajos gados uz pusi samazinājusi izglītībai atvēlētos līdzekļus, norādīts UNESCO ziņojumā.