Drīzumā zviedru jauniešiem būs obligāta pilnas vidējās izglītības iegūšana, kas nozīmē, ka viņiem būs jāmācās līdz pat 18 gadu vecuma sasniegšanai (pašlaik obligāti jāmācās līdz 16 gadiem). Paralēli tam plānots paaugstināt skolotāju algas un pieņemt darbā jaunus pedagogus, kā arī samazināt vidējo skolēnu skaitu klasēs, vēsta interneta ziņu vietne The Local.
Zviedrijā skolās obligāti būs jāmācās divus gadus ilgāk

Reformu nepieciešamību valdība skaidro ar diviem iemesliem. Pirmkārt, starptautiskie novērtējumi (piemēram, tādi kā Pisa reitings) liecina, ka zviedru jaunieši sāk zaudēt konkurencē ar saviem vienaudžiem no citām pasaules valstīm tādos mācību priekšmetos kā lasītprasme, matemātika un dabaszinātnes. Otrkārt, ir mainījušās darba tirgus prasības. "Jaunieši nedrīkst cerēt uz to, ka viņiem, neiegūstot pilnu vidusskolas izglītību, izdosies atrast darbu. Šādas darbavietas vienkārši vairs neeksistē," norādījis valdošajā koalīcijā pārstāvēto Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs Gustavs Fridolins (Gustav Fridolin).
Pagaidām ir pāragri prognozēt, kad šīs izmaiņas varētu stāties spēkā. Valdības partijas joprojām turpina gatavot detalizētu reformas plānu, taču ir skaidrs, ka tā realizācija prasīs ievērojami lielu papildu finansējumu - runa taču ir par faktisku skolu paplašināšanu, jaunu skolotāju algošanu. Visticamāk, ka valdībai nāksies noteikt kādu pārejas periodu, lai jaunajai kārtībai varētu sagatavoties visas valsts mācību iestādes.
The Local tikmēr painteresējusies, ko par šo plānu domā paši skolēni. 16 gadus vecais Malmes iedzīvotājs Jonatans Gangoso (Jonathan Gangoso) sacījis, ka viņš pilnībā atbalsta ideju, jo viņa vecumā pusaudži nereti mēdz pamest mācības, nedomājot par tālākām sekām. "Tā gandrīz notika arī ar mani pašu. Jaunieši ļoti nogurst no mācībām, no visiem pārbaudījumiem un eksāmeniem. Es pazīstu vairākus, kuri šādā brīdī nolēma tālāk vairs nemācīties, bet tagad to nožēlo," sacījis J. Gangoso. Viņš uzskata, ka ar šādām reformām valdība jauniešiem liks saprast, cik svarīga viņu nākotnei ir izglītības iegūšana.
Savukārt 18 gadus vecā Anna (Ann), kura nevēlas, lai medijos tiktu minēts pilns viņas vārds, ir pārliecināta, ka piespiedu mācīšanās pie labiem rezultātiem nenovedīs. "Zviedrijas izglītības sistēmas vājie rezultāti ir skaidrojami nevis ar to, ka mācībām tiek veltīts par maz laika, bet gan ar to, ka šis laiks tiek nepareizi izmantots," uzskata Anna. Viņa atzīst, ka ideja ir laba, taču ar varu spiest jauniešus mācīties ir nepareizi. Anna, atzīstot, ka viņas uzskati, iespējams, ir neiejūtīgi. Viņa skaidro, ka pašlaik esošā sistēma ļauj no klasēm atsijāt tos, kuri skolas apmeklēšanu uztver kā iespēju sarīkot kādu jautru pasākumu, tos, kuri nav piemēroti tālākas izglītības iegūšanai. "Ja viņus piespiedīs paliks skolā vēl divus gadus, no tā labuma nebūs nevienam, jo īpaši tiem, kuri paši apzināti vēlas vairāk mācīties," saka Anna. Pēc viņas domām labākā motivācija, kas var būt jaunietim, ir brīva izvēle apgūt zināšanas. "Cilvēki ir atšķirīgi, dzīvē vēlas sasniegt dažādus mērķus, un politiķiem tas būtu jāsaprot. Viņiem būtu jāuzlabo izglītības sistēma tā, lai vairāk jauniešu paši būtu ieinteresēti turpināt mācības," skaidro jauniete. Valdības rīcību viņa tēlaini salīdzina ar situāciju, kad slikts pavārs tā vietā, lai uzlabotu savas prasmes, vienkārši mēģina piespiest cilvēkus ēst viņa pagatavotos negaršīgos ēdienus.