Izglītības likuma grozījumu pieņemšana notiek starptautiskās politiskās situācijas pieaugoša saspīlējuma posmā, ko ir radījusi Krievijas agresīvā rīcība attiecībās ar kaimiņvalstīm, jo sevišķi īstenojot nelikumīgu Krimas aneksiju un uzsākot militāras operācijas Ukrainas austrumos, norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieki, kuri izsaka atbalstu šiem likuma grozījumiem.

Runājot par Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus, pētnieki uzsvēra, ka propaganda, dezinformācija un kaimiņvalstis diskreditējošas informācijas kampaņas ir kļuvušas par ikdienišķu praksi Krievijas ārpolitikā, informē aģentūra LETA.

"Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdīšanas laikā aktivizētās Krievijas tautiešu politikas un mediju ietekmes instrumentu izmantošana Latvijā izkropļo politikas lēmumu pieņemšanas procesu un kavē sabiedrības saliedēšanu. Viena no Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikā sevišķi izceltām mērķa grupām ir jaunieši - tai skaitā tie, kuri vēl mācās skolās," norāda centra pārstāvji. Viņi atgādina, ka jau pieredzēta oficiālās Krievijas vēstures specifiskas interpretācijas materiālu izplatīšana Latvijas skolās, kā arī atsevišķu skolotāju izteikumi par viņu nelojalitāti Latvijai.

Viņi arī atgādina, ka Izglītības likuma 2.pants dod ieskatu Latvijas vispārējās izglītības mērķos - nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.

"Latvijas izglītības sistēma ir vērsta uz indivīda spēju nostiprināšanu un attīstīšanu, kā arī iekļaušanos Latvijas demokrātiskajā sistēmā un sabiedrībā. Šāda valsts lietotprasme - Latvijas demokrātiskās sistēmas, tās darbības, piedāvāto līdzdalības un demokrātiskās kontroles mehānismu pārzināšana, un prasme tos izmantot - ir īpaši nozīmīga Latvijas kaimiņos notiekošo procesu dēļ. Populisma atgriešanās uz Eiropas politiskās skatuves un Krievijas informācijas aktivitātes, ir daļa no starptautiskajām norisēm, kas prasa atbilstošus iekšpolitiskos risinājumus," viņi skaidro.

Tāpat APPC pētnieki norāda, ka tieši skola ir viens no politiskās socializācijas aģentiem, kas ietekmē katra jaunieša izpratni par savu valsti, tās vēsturi, pamatvērtībām un politisko iekārtu. Šajā procesā skolēniem ir jābūt aizsargātiem no autoritāru valstu propagandas, kas var tikt izplatīta arī ar atsevišķu Latvijas skolotāju palīdzību.

"Ņemot vērā starptautisko kontekstu un tā ietekmi uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā, vēlamies izteikt atbalstu likuma grozījumiem, kas nodrošinās iespēju izvairīties no situācijām, kurās ar atsevišķu personu vārdiem un aktīvu rīcību skolās var tikt kaitēts Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, sabiedriskajām interesēm, demokrātijai un drošībai," pauž pētnieki.

Vienlaikus viņi mudina ņemt vērā, ka likums nav radīts, lai skolotājiem pieprasītu pierādīt, vai kā speciāli apliecināt lojalitāti Latvijai un tās Satversmei.

"Vēlamies arī uzsvērt, ka likuma izmaiņas nedrīkst tikt uztvertas un izmantotas atsevišķu Latvijas politisko spēku un politiskās elites kopumā atbalstam. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts izveides, nepārtrauktas un neatgriezeniskas pastāvēšanas idejas aizsardzību, jo jebkuras valsts attīstība nav iedomājama ne tikai bez tās institūciju stabilitātes un efektīvas darbības, bet arī bez valsts esamību pamatojošo ideju un vērtību aizsardzības," pauda pētnieki.

Visbeidzot viņi aicina likuma izmaiņas virzošos politiķus un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju turpināt dialogu ar skolu pārstāvjiem, skolotājiem un to profesionālajām organizācijām, lai likuma izmaiņu iedzīvināšana notiktu atbilstoši tā mērķiem, caurredzami un bez liekiem sabiedriskiem satricinājumiem.

Kā ziņots, likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.