PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 18. maijs

Ēriks, Inese, Inesis

5839.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Izglītības un psiholoģijas studiju virziena programmām eksperti kā vienu no lielākajām problēmām norādīja to nepietiekamo sasaisti ar darba tirgu.

Intervijā aģentūrai LETA sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, analizējot Eiropas Sociāla fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātus, pastāstīja: "Izglītības studiju programmās ir daudz lielāks studējošo skaits nekā skolotāju brīvās vietas Latvijas skolās. Līdz ar to šīm programmām pazūd galvenais mērķis - sagatavot absolventu darbam klasē, jo ļoti daudziem no viņiem nav iespējas sākt strādāt, tādēļ arī nav motivācijas gatavoties darbam skolā". 

Viņš uzsver, ka pašlaik skolās strādā daudz pensijas vecuma skolotāju, daudzi skolotāji, lai nopelnītu, strādā vairāk nekā vienu likmi. Ja skatās datus, tad skolās vajadzētu būt vakancēm, bet tās pašlaik aizpilda tie pedagogi, kuri jau ir skolās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nevajadzētu gatavot jaunus skolotājus, sacīja J. Vētra.

AIP esot redzēti aprēķini, ja pensijā aizietu visi pensijas vecumu sasniegušie skolotāji un visi skolotāji strādātu vienu likmi, tad ar augstskolu pedagoģijas studiju programmu absolventiem tā vien būtu, lai aizpildītu visas vakances. Kā norāda padomes vadītājs, pārtraukt vai būtiski samazināt jauno skolotāju sagatavošanu būtu riskanti, gadījumā, ja paaugstina darba algas un skolotāji strādā vienu slodzi vai aiziet pensijā, var izveidoties situācija, ka veidojas skolotāju deficīts. Būtu jādara viss iespējamais, lai paaudžu nomaiņa skolās notiktu ne tikai straujāk, bet arī plānveidīgāk.

Savukārt, runājot par psiholoģijas studiju programmu zemo vērtējumu, J. Vētra domā, ka tam pamatā nav tikai viens faktors. Arī psiholoģijas programmām vispirms ir problēmas ar darba tirgu, jo pašlaik nav skaidrs, kam speciālisti tiek gatavoti - kā darba devēji, kā darba ņēmēji vai kā pašnodarbinātas personas. Pieprasījums pēc psihologiem ir piesātināts, un, lai jauni psihologi ienāktu darba tirgū, viņiem ir jābūt ļoti kvalitatīvi sagatavotiem.

"Psiholoģijas nozarei ir diezgan lielas problēmas ar akadēmiskā personāla atjaunošanos. Mēs nevaram teikt, ka mums būtu bagātīgi pārstāvētas zinātniskās skolas psiholoģijā, kas aktīvi strādā un publicējas. Nav pētniecības procesa, un līdz ar to akadēmiskā personāla kvalifikācija ir nevienmērīga. Mums ir izcili psiholoģijas pārstāvji, bet tajā pašā laikā mums ir daudzi praktiķi, kas ir piesaistīti akadēmiskajam darbam. Tas vēl nebūtu slikti, bet jābūt noteiktām proporcijām. Mēs nevaram uzskatīt meistarzeļļu apmācības sistēmu par efektīvu augstāko izglītību," teica J. Vētra.

Viņš piebilda, ka psiholoģijas studiju virzienam par sliktu nāk tas, ka psiholoģija kā nozare ir ļoti sadrumstalota savos ideoloģiskajos uzstādījumos un pārstāv dažādas praktiskās psihologu skolas, tādēļ ir maz horizontālo kontaktu starp psihologiem, jo viena skola ar otru labākajā gadījumā nekontaktējas, sliktākajā - reizēm arī karo.

Kā ziņots, AIP publiskotie ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" starprezultāti liecina, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību.

Vislielākais skaits studiju programmu, kuras rekomendēts slēgt, ir studiju virzienos "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība", "Izglītība", "Tiesību zinātnes", "Psiholoģija", savukārt visaugstāk novērtētas programmas studiju virzienos "Ģeogrāfija un zemes zinātnes", "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija", "Fizika, matemātika un statistika", "Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna", "Veselības aprūpe".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi pārvērtēt ekspertu sniegtos vērtējumus par augstskolu studiju programmu kvalitāti, jo apšauba, ka tikai 55 studiju programmas ir nekvalitatīvas.