PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. jūlijs

Jēkabs, Žaklīna

8483.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Mazākumtautību skolu skolēni nav viegli pakļaujami propagandai, secināts pētījumā Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai.

Pētījumu ar biedrības Ascendum atbalstu piecu mēnešu garumā veica pētniece Māra Laizāne, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce.

Pētījumam tika atlasīti 89 skolēni no deviņām mazākumtautību skolām visā Latvijā. Pētījumā skatīta mazākumtautību skolu skolēnu identifikācija Latvijā, atklājot krievu valodu un krievvalodību kā svarīgāko identifikācijas rīku, kas ir būtiskāks par etnisko identitāti.

Secināts, ka mazākumtautību skolu jaunieši ar cieņu izturas pret Latviju un nesaskata problēmas latviešu valodas lietojumā skolā, bet drīzāk kritizē izglītības kvalitāti. Pētījums arī rāda, ka jaunieši kritiski izturas pret informācijas avotiem un lieto dažādus avotus un nav viegli pakļaujami propagandai. Tāpat divkopienu valsts tēls ir stereotipisks un tam ir vairāk ideoloģisks nekā praktisks pamats, un, lai arī jaunieši spēj raksturot latviešus un krievvalodīgos kā atšķirīgas grupas, ir zudis pašu atšķirību saturs un konsekvence.