PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 02. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

5863.jpeg
Daudzās pasaules valstīs skolēnu vecāki uzskata, ka bērniem skolas gaitas jāuzsāk pēc iespējas agrāk, jo tas dos iespēju iegūt vairāk zināšanu un konkurēt nežēlīgajā darba tirgū. 

Tikmēr tajās Vācijas federālajās zemēs, kur nav strikti noteikts, kādā vecumā bērniem jāsāk iet skolā, pieņemas spēkā pretēja tendence - vecāki uzskata, ka viņu bērni vēl nav gatavi skolai, un atliek mācību uzsākšanu, raksta ziņu aģentūra AFP.

"Kad Olem (Ole) apritēja seši gadi, un viņam bija jāsāk iet skolā, es sapratu, ka dēls tam vēl nav gatavs. Viņš nespēja parūpēties par sevi, ļoti sāpīgi uztvēra to, ka kaut kas neizdevās. Viņam bija nepieciešams vēl viens gads, lai gana izrotaļātos un paaugtos," stāsta zēna māmiņa Katrīna Vesenberga (Cathrin Wesenberg). Tagad Ole ar prieku ik rītu dodas uz skolu, iepriecina savus vecākus ar labām sekmēm, un K. Vesenberga uzskata, ka rīkojusies absolūti pareizi.

Tādu kā viņa ir daudz. Federālā statistikas dienesta Destatis beidzamie apkopotie dati, kas attiecas uz 2011./12. mācību gadu, liecina, ka seši procenti skolēnu (to vidū - divas trešdaļas zēnu) mācības skolā uzsākuši nevis sešu gadu vecumā, kā to rekomendē likums, bet gan vēlāk. Jāpiebilst, ka atsevišķos reģionos šis skaitlis ir daudz augstāks (Bavārijā tie ir 12%), jo izglītības politika Vācijā ir katras federālās zemes pārziņā un, piemēram, Berlīnē skolēniem, kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā aprit seši gadi, obligāti jāuzsāk mācības skolā. Pirms 15 gadiem šādu noteikumu bija plānots ieviest valsts mērogā, taču amatpersonas no tā atteicās.

Diskusijas par to, kādā vecumā vislabāk uzsākt skolas gaitas, Vācijā nerimstas, raksta AFP, norādot uz abu pušu argumentiem. Bavārijas izglītības speciāliste Beate Kēglere (Beate Koegler) ir pārliecināta, ka vecāku bažas par to, ka viņu bērni vēl nav gatavi skolai, ļoti bieži ir pamatotas. "Mūsdienās skola izvirza ļoti stingras prasības," viņa norāda. Tādēļ ir saprotams, kādēļ vecāki rūpīgi pārdomā, vai viņu bērni ir gatavi stresam un spiedienam, kas ir neatņemama skolas mācību sastāvdaļa.

Hamburgas universitātes profesors Peters Struks (Peter Struck) piekrīt, ka skolas gaitu sākšanu iespējams par gadu atlikt tādos gadījumos, ja bērnam patiešām ir nopietnas problēmas ar valodas apguvi vai komunikācijas spējām. Tomēr pārāk bieži vecāku galvenais arguments ir: "Viņš vēl ir pārāk maziņš, viņam jāizbauda bērnība, jāparotaļājas". Šādai pieejai P. Struks kategoriski nepiekrīt, atgādinot, ka daudzviet pasaulē veiktie zinātniskie pētījumi sniedz skaidru atbildi - jo ātrāk bērns sāk mācīties, jo labākas ir viņa sekmes un vairāk zināšanu viņš iegūst.

Ja vecāki tomēr nolēmuši, ka viņu atvasei skola jāsāk apmeklēt gadu vēlāk, ļoti svarīgi ir tas, kā šis gads tiek izmantots. "Ir nepieciešams skaidri saprast, kādās jomās ar bērnu vairāk jādarbojas, lai sagatavotu skolai," norāda B. Kēglere. Diemžēl bieži vien bērni šo gadu pavada bērnudārzos, kuros nav speciālu programmu, lai gatavotos skolai.