Savukārt skolas uzdevums bija par parazītu invāzijas jeb pedikulozes briesmām brīdināt arī citu skolēnu vecākus, vēsta televīzijas kompānija CBS.
Pēdējos gados aizvien vairāk skolu no šīs prakses atteikušās un izvairās celt, viņuprāt, lieku troksni gadījumos, ja kādam bērnam ir utis, skaidrojot to ar nevēlēšanos traumēt bērnus. Nacionālajai pedikulozes asociācijai (NPA) un daudzu skolēnu vecākiem šāda pieeja šķiet nepareiza.
Jaunie noteikumi jau stājušies spēkā skolās Tenesī, Kalifornijas, Floridas, Nebraskas, Ņūmeksikas un Dienvidkarolīnas štatos, vēsta CBS, uzsverot, ka tos atbalsta arī Slimību kontroles un novēršanas centrs (CDC), štatu bērnu ārstu apvienības un Nacionālā skolu medmāsu asociācija (NASN). "Utis ir nepatīkama lieta, taču tās nav bīstamas. Tās nepārnēsā infekcijas, tās ir relatīvi viegli apkarot," šo organizāciju nostāju skaidro Nevadas štata Pēršingas skolu apgabala medmāsa Debora Pontiusa (Deborah Pontius). Viņa uzsver, ka neesot nekādas jēgas skolēnu, kuram konstatētas utis nekavējoties sūtīt mājās - parasti kukaiņu klātbūtne tiek atklāta tikai tad, kad viņi matos mitinājušies jau pāris nedēļas vai pat mēnešus. "Ja utis šajā laikā ir paspējušas apsēst vēl kādu citu klases biedru, neko darīt, bet pāris stundas līdz brīdim, kamēr beigsies stundas, vairs neko nemainīs," ir pārliecināta medmāsa.
Viņa (gluži tāpat kā atbildīgās organizācijas) neslēpj, ka viens no jauno vadlīniju galvenajiem mērķiem ir novērst situācijas, kad skolas biedri sāk ņirgāties par bērnu, kuram gadījusies nelaime. Šādi gadījumi diemžēl esot samērā bieži. Tas, ka jaunāko klašu skolēniem nebūtu jāzina, ka kāds no viņu biedriem mājās ātrāk devies tādēļ, ka viņam ir utis, vēl būtu saprotams, taču vecāki pauž izbrīnu, kādēļ par to, ka kādam no bērna klasesbiedriem ir šie kukaiņi, netiek paziņots. Medmāsa uz to atbild vienkārši - ja skola izplatītu šādus brīdinājumus, tai nāktos pavēstīt, kuru no bērniem skārusi pedikuloze, un tas būtu viņa tiesību uz privātās informācijas neaizskaramību pārkāpums. "Turklāt nav nekādas vajadzības radīt paniku vecāku vidū," uzsver medmāsa, piebilstot, ka pamatskolēnu vecākiem nav sarežģīti reizi nedēļā pārbaudīt, vai viņu bērna matos nav iemitinājušās utis.
Tomēr jaunā kārtība patīk ne visu skolēnu vecākiem, piemēram, Tenesī štata iedzīvotājai Terēzai Raisai (Theresa Rice), kuras astoņus gadus vecā meita Dženna (Jenna) kopš augusta, kad sāka mācīties Gemiltonas pamatskolā, jau trīsreiz skolā dabūjusi utis. Meitenes māmiņai ikreiz tas bijis ļoti nepatīkams pārsteigums un viņa ir sašutusi, ka mācību iestādes administrācija nav brīdinājusi skolēnu vecākus par pedikulozes izplatību. Sieviete stāsta, ka pretēji amatpersonu apgalvojumiem atbrīvoties no parazītiem nemaz nav tik vienkārši - viņai, piemēram, nācies ne tikai rūpīgi pārmazgāt visas Džennas drēbes, bet arī apstrādāt ar speciālu šķidrumu visas mīkstās rotaļlietas. Skolnieces māmiņa ir absolūti pārliecināta, ka mācību iestādei būtu jārūpējas par to, lai skolā nebūtu bērnu, kuri ar utīm var aplipināt arī pārējos.
Pret jauno kārtību iebildusi arī Nacionālā pedikulozes asociācija, kas uzskata, ka šādā veida tiek veicināta bezrūpība attiecībā pret problēmu. Asociācijas vadītāja Debora Altšūlera (Deborah Altschuler) uzsvērusi, ka veikalos nopērkamie šampūni, kas paredzēti utu iznīcināšanai, neesot nedz simtprocentīgi iedarbīgi, nedz droši, ja tos jālieto maziem bērniem - galu galā šo šampūnu pamatā ir pesticīdi. Viņa norādījusi, ka pedikulozes gadījumos bieži vien nepieciešami iedarbīgāki līdzekļi - recepšu medikamenti. Taču, ja skolas sāk pret šo problēmu attiekties kā pret nebūtisku, līdzīga attieksme var rasties arī bērnu vecākiem.
