PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

6191.jpeg
Anglijā uzliesmojušas nopietnas diskusijas par to, vai bērnudārzu audzēkņi tiek pietiekami labi sagatavoti skolas gaitu uzsākšanai.

Lielbritānijas izglītības standartu pārvalde Ofsted uzskata, ka daudzās pirmsskolas iestādēs pārāk maz uzmanības pievērš bērnu izglītošanai, tādēļ aicinājusi bērnudārzus integrēt skolu sistēmā, lai nodrošinātu to, ka ar bērniem strādā profesionāli pedagogi. Šādai nostājai gan nepiekrīt daudzi bērnu audzināšanas speciālisti, kuri uzskata, ka par pieciem vai sešiem gadiem jaunākiem bērniem nav jāuzspiež formāla izglītība, viņiem pieredze jāgūst spēles formā, raksta britu raidkorporācijas BBC interneta mājaslapa.

Asās debates izraisījis nesenais Ofsted galvenā inspektora Maikla Vilšova (Michael Wilshaw) ziņojums. "Vairāk nekā divas trešdaļas no trūcīgās ģimenēs dzīvojošiem bērniem (dažos reģionos tas nozīmē pat 80% bērnu) skolas gaitas uzsāk nesagatavoti. Tas nozīmē, ka viņi pat nemāk turēt rokā pildspalvu, viņiem ir trūcīga valoda un komunikācijas prasmes, viņi neatšķir skaitļus, nespēj patstāvīgi apmeklēt tualeti, un tā tālāk," M. Vilšova sacīto citē BBC. Ofsted galvenais inspektors norādījis, ka tas izraisa ķēdes reakciju - slikti sagatavotie bērni uzreiz atpaliek no saviem vienaudžiem mācībās, bet vidusskolā viņiem rodas vēl lielākas problēmas, kuru dēļ pusaudži nereti mācīšanos pilnībā pamet novārtā.

BBC norāda, ka neviens nemēģina apstrīdēt konkrētos datus un pašas problēmas esamību, taču iebildes izraisījis M. Vilšova piedāvātais risinājums. Proti, viņš ir pārliecināts, ka arī bērnudārzos nepieciešams ieviest skolai līdzīgas mācību stundas, kuras vadītu profesionāli pedagogi. Pēc M. Vilšova domām, vispareizāk būtu, ja bērnudārzi tiktu integrēti skolās - šādā veidā skolotājiem būtu iespēja sekot līdzi bērnu attīstībai vēl pirms viņi oficiāli uzsāk mācības skolā un savlaicīgi reaģēt gadījumos, kad kļūst skaidrs, ka kāds no pirmsskolas iestādes audzēkņiem, piemēram, neprot skaitīt vai atšķirt burtus. Ofsted galvenais inspektors atradis sev sabiedroto - bērnu lietu ministri Lizu Trasu (Liz Truss), kura atsaukusies uz citu Eiropas valstu, piemēram, Francijas pieredzi, norādot, ka šīs valsts bērnudārzos bērni regulāri gatavojas skolai tieši skolotāju, nevis bērnudārza audzinātāju uzraudzībā.

Šis priekšlikums jau izraisījis kritiku starp tiem izglītības un bērnu audzināšanas speciālistiem, kuri uzskata, ka piespiest bērnus formāli mācīties tik agrā vecumā nozīmē nodarīt kaitējumu viņu psihei un veselībai, vēsta BBC. Piemēram, Liza Beirema (Liz Bayram), kura vada Bērnu aprūpes profesionāļu asociāciju (PACEY), skaidrojusi, ka šāda formāla pieeja neko nedos - bērni attīstās pakāpeniski un pakāpeniski arī apgūst dažādas iemaņas. Gan viņa, gan privāto pirmsskolas iestāžu apvienības biedri norādījuši, ka M. Vilšovs risinājumu meklē nepareizā vietā. Privātajos bērnudārzos, kur lielākoties nav formālas izglītības programmas, bērni jaunas iemaņas apgūst rotaļu formā, kas viņiem netraucē būt labi sagatavotiem skolas gaitu uzsākšanai. Taču M. Vilšova pieminētie trūcīgāko ģimeņu bērni lielākoties šādas iestādes neapmeklē, bet skolai gatavojas valsts pakļautības pirmsskolas iestādēs. Tādēļ, integrējot bērnudārzus skolās, cerētais uzlabojums netikts panākts, bet to piedāvātais izglītības līmenis, gluži otrādi, pazemināsies, uzskata M. Vilšova oponenti.