Valsts izglītības sistēma paredz, ka katrs skolēns, atkarībā no tā, kur dzīvo, ir piesaistīts konkrētam skolu apgabalam, taču gadu desmitiem ilgi valsts nav spējusi novērst to, ka izglītības kvalitāte atšķiras gan starp apgabaliem, gan arī viena apgabala ietvaros, raksta interneta ziņu vietne Takepart.com.
"Tas izklausās pēc notikuma, kas gadījies pirms Amerikas pilsoņu kara vai pat viduslaiku Eiropā - čaklai, darba vietā dzīvojošai auklītei bija nopietnas nepatikšanas dēļ tā, ka viņa savai meitai mēģinājusi nodrošināt labāku izglītību, nekā tas pienākas saskaņā ar likumu," raksta Takepart.com. Šis gadījums novembra nogalē izraisīja plašu rezonansi ne tikai Kalifornijas štatā - Orindas skolu apgabala amatpersonas ieradās kādā skolā un palūdza septiņus gadus vecajai otrklasniecei Vivjenai (Vivian) atstāt mācību iestādi un nekad vairs tajā nerādīties. Izrādījās, ka Vivjenas māte, kura strādā par auklīti un samērā bieži nakšņo pie darba devējiem, tieši viņu adresi bija uzrādījusi kā savas pastāvīgās dzīvesvietas adresi - lai meitai būtu iespējams apmeklēt skolu diezgan pārtikušā un prestižā apgabalā.
Takepart.com norāda, ka Vivjenai un viņas māmiņai viss beidzies laimīgi - ne tikai tādēļ, ka viņu nedienas aprakstījuši nacionālie laikraksti, bet arī tāpēc, ka mātes darba devēji, kuri ir pārticīgi un apvidū cienījami cilvēki, galvojuši par viņu. Taču ne visi bērnu vecāki, kas tiek pieķerti šādā rīcībā, ko var klasificēt kā krāpšanu, tiek cauri sveikā. 2011. gadā Kentuki štata Luisvilas iedzīvotājam Čārlzam Loronam (Charles Lauron), kurš, starp citu, ir vientuļais tēvs, prokuratūra pieprasīja 10 gadu ilgu cietumsodu un 26 000 dolāru (gandrīz 22 000 eiro) lielu naudas sodu par to, ka viņš bija norādījis nepareizu dzīvesvietas adresi, lai dēls varētu apmeklēt labāku, ārpus pilsētas esošu skolu. Tiesa aprobežojās tikai ar naudas sodu. Pagājušā gada janvārī līdzīgs gadījums bija Filadelfijā, kur Hamletam Garsijam (Hamlet Garcia) piesprieda 10 000 dolāru naudas sodu par to, ka viņš, cenšoties labākā skolā iekārtot meitu, bija norādījis, ka viņa dzīvo pie vectētiņa.
Par līdzīgiem gadījumiem ik pa laikam tiek vēstīts no visiem valsts reģioniem, sākot ar Kaliforniju un beidzot ar Ņūdžersiju, raksta Takepart.com. Jāatgādina, ka lielākajā daļā skolu savas dzīvesvietas apstiprināšanai joprojām pietiek ar komunālo pakalpojumu rēķina uzrādīšanu, taču tajā pašā laikā ir digitālo datu ēra, un skolu apgabaliem nu ir daudz vienkāršāk pārbaudīt, vai konkrētais skolēns patiešām dzīvo attiecīgā apgabala teritorijā.
Izglītības speciālists Maikls Makšeins (Michael McShane) atzinis, ka nacionālā mērogā problēma nav pētīta, taču ir skaidrs, ka tā pastāv. ASV izglītības sistēmas trūkums ir tās neviendabīgums - blakus skolu apgabaliem, kuros dzīvo trūcīgi ļaudis un skolas ir nolaistas, atrodas apgabali ar jaunākām un modernākām skolu ēkām, lielākām finanšu iespējām un, attiecīgi, arī kvalificētākiem skolotājiem. M. Makšeins saka, ka noslāņošanās novedusi pie tā, ka turīgas kopienas izveidojuši faktiski valsts privātās skolas. Lai gan teorētiski valsts izglītība ASV ir bezmaksas, lai nokļūtu kādā no šīm skolām, realitātē nākas maksāt - jāiegādājas īpašums plaukstošajā rajonā, jāmaksā īpašuma nodoklis, un tas nav lēts prieks. M. Makšeins atklāti atzīst, ka vienīgais risinājums, ko viņš redz - finansiāli atbalstīt trūcīgos skolu apgabalus, lai tie izglītības kvalitātes ziņā pakāpeniski pietuvotos turīgākajiem. Kamēr tas nebūs izdarīts, bērnu vecāki turpinās krāpties ar dzīvesvietas deklarēšanu.
