PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5922.jpeg
Foto: leaf / 123RF
Finansiālu iemeslu dēļ aizvien lielāks skaits amerikāņu skolu vairs nespēj uzturēt savas bibliotēkas. Dažviet tās vispār ir slēgtas, savukārt citur bibliotēku darbību cenšas nodrošināt skolēnu vecāki.

Amerikas Skolu bibliotekāru asociācija (AASL) ceļ trauksmi par šādu situāciju, norādot, ka bērniem, kuri aug trūcīgās ģimenēs, tieši skolu bibliotēka līdz šim bijusi vieta, kur iespējams attīstīt savu lasītprasmi un darboties ar datoru, raksta interneta ziņu vietneTakepart.com.

AASL prezidente Geila Dikinsone (Gail Dickinson) stāsta, ka ASV lielajās pilsētās situācija kļūst aizvien satraucošāka. Skolu administrācijām uzdots taupīt līdzekļus, tāpēc mācību iestādēs turpinās štatu samazināšana un vienus no pirmajiem parasti atlaiž bibliotekārus, jo skolu vadītājiem šķiet, ka bez viņiem iespējams iztikt. Piemēram, Filadelfijas 214 skolās pašlaik kopā strādā tikai 16 sertificēti skolu bibliotekāri, situācija aizvien sliktāka kļūst Losandželosas skolu apgabalā, kur bibliotēkas funkcionē tikai nedaudz vairāk kā pusē skolu, līdzīga tendence pieņemas spēkā arī Ņujorkā.

Takepart.com raksta, ka bibliotēkas parasti aiziet postā pēc viena un tās paša scenārija. Sākumā skola saprot, ka tai nav naudas, lai iegādātos jaunas grāmatas (atsevišķos gadījumos to iegādi nodrošina bagāti mecenāti vai sabiedriskās organizācijas), pēc tam tā nolemj atteikties no bibliotekāra štata vietas, lai gan dažviet bibliotēku darbību amatu apvienošanas kārtībā cenšas uzturēt kāds no skolotājiem, bet citur talkā nāk skolēnu vecāki. Un tad tas ir tikai laika jautājums, kad bibliotēka pārstās darboties. Kails Esberijs (Kyle Asberry), kurš gadiem ilgi strādājis Losandželosas skolu bibliotēkās, stāsta, ka vairākās skolās bijušo bibliotēku telpās jau iekārtotas noliktavas. K. Esberija teiktajam piekrīt arī pieredzes bagātā bibliotekāre Odrija Frenkele (Audrey Fraenkel): "Tieši tas pats notiek arī Ņujorkā. Es to saku, pamatojoties uz pašas pieredzi un to, ko man stāstījuši kolēģi - mēs tomēr profesionālajā vidē viens otru pazīstam".

Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tradicionālās bibliotēkas ir atavisms, bibliotekāri tam nevēlas piekrist. Gan K. Esberijs, gan O. Frenkele strādājuši skolās, kurās mācās bērni, kas dzīvo trūcīgās ģimenēs. Nereti viņu vecāki ir ieceļotāji un par savu datoru vai mājas bibliotēku šie skolēni var tikai sapņot. Speciālisti atgādina, ka lielpilsētu nabadzīgajos rajonos parasti nav labu publisko bibliotēku un tieši skolas bibliotēkas devušas bērniem pieeju grāmatām. "Lai ko arī runātu par to, ka jaunā paaudze nevēlas lasīt, mana pieredze, vismaz attiecībā uz tiem, kuri tik tikko vai nesen uzsākuši skolas gaitas, liecina par pretējo - bērni ar interesi nāca uz bibliotēku, lasīja grāmatas un apsprieda izlasīto ar saviem klases biedriem," stāstījis K. Esberijs.