Tā ir kā magnēts Ķīnas kontinentālās daļas iedzīvotājiem, radot bažas Honkongas iedzīvotājos - viņu bērniem ne vienmēr izdodas iestāties nolūkotajās skolās un var rasties problēmas ar uzņemšanu universitātēs, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Līdz pat 2012. gadam Honkongā bija spēkā likums, kas noteica - visiem šajā teritorijā dzimušajiem bērniem ir garantētas tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību Honkongā. Desmit gadu laikā iespēju dzemdēt bērnus Honkongas teritorijā izmantojušas vairāk nekā 200 000 māmiņas no kontinentālās Ķīnas, raksta Reuters, uzsverot, ka pašlaik Honkonga aizvien spēcīgāk izjūt šī dzemdību buma sekas.
Pašlaik Honkongas skolās sākusies skolēnu pieteikšana nākamajam mācību gadam, un reģionos, kas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk Ķīnai piederošajai Šeņdžeņai un citām kontinentālās Ķīnas pilsētām, novērojama īsta ažiotāža. Reuters korespondenti novērojuši, ka pie kādas sākumskolas agrā ziemas rītā rindā stāv vairāk nekā 100 cilvēki - visi viņi Honkongā no kontinentālās Ķīnas ieradušies ar mērķi pieteikt savus bērnus skolā. "Kaut ko tādu mēs nebijām gaidījuši. Honkongas bērnu vecāki ir noraizējušies, ka viņu atvasēm var nepietikt skolā vietu, tādēļ bijām spiesti vietējiem izveidot atsevišķu rindu," stāstījusi skolas direktore Sju Mejčeuka (Siu May-cheuk). Viņa piebildusi, ka līdzīga situācija esot visās tuvākās apkaimes skolās - kopā tās spēj uzņemt 550 pirmklasniekus, bet pieteikumus iesnieguši jau 700 bērnu vecāki, no kuriem liela daļa nedzīvo Honkongā.
"Kontinentālās Ķīnas iedzīvotājus vilina iespēja nodrošināt saviem bērniem kvalitatīvāku un liberālāku izglītību, turklāt mācīšanās Honkongā paver daudz plašākas starptautiskās perspektīvas. Ik dienu aptuveni 20 000 skolēnu no kontinentālās Ķīnas šķērso administratīvo robežu un dodas uz nodarbībām Honkongas skolās," raksta Reuters. Šī tendence novedusi pie jaunu uzņēmējdarbības veidu rašanās. Piemēram, Šeņdžeņas iedzīvotāja Kristina Vona (Christina Wong) izveidojusi autotransporta uzņēmumu. Ik dienu ar 35 milzīgiem autobusiem uz mācībām Honkongā tiek nogādāti aptuveni 4000 skolēnu. K. Vona stāsta, ka ideja par šādu biznesu viņai radusies pēc tam, kad Honkongas skolās mācības uzsākuši divi viņas dēli.
Honkongas varasiestādes sākušas piešķirt papildu līdzekļus jaunu skolu celtniecībai un esošo paplašināšanai, tomēr ir bažas, vai tām izdosies apmierināt aizvien pieaugušo pieprasījumu. Vietējie iedzīvotāji pieprasa, lai priekšroka izvēlēties skolas būtu tiem, kuri pastāvīgi dzīvo Honkongā, skolas šādu politiku jau neoficiāli realizē, bet kontinentālās Ķīnas iedzīvotāji uz to reaģējuši, masveidā īrējot vai pērkot mājokļus Honkongas teritorijā un pārkarsējot vietējo nekustamā īpašuma tirgu. Honkongas Ķīnas universitātes demogrāfijas profesore Dzjaņfa Šeņa (Jianfa Shen) brīdinājusi, ka jau pēc neilga laika ar tām pašām problēmām, kas pašlaik ir aktuālas Honkongas skolām, nāksies saskarties arī augstākajām mācību iestādēm. "Ja tās laicīgi netiks paplašinātas, konkurence starp tiem, kuri vēlas uzsākt studijas, būs ļoti asa," viņa sacījusi.
