PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 22. jūlijs

Marija, Marika, Marina

Izpratne par STEM izglītības nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Izpratne par STEM izglītības nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Foto: SIA Baltic Communication Partners

Valstij, kurai nav citu būtisku resursu, ar ko pelnīt, kā vien tās iedzīvotāju radītie produkti un procesi, mērķtiecīgi ir jāattīsta jomas, kas nes augstu pievienoto vērtību. STEM izglītība (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) ir cieši saistītas ar valsts attīstību un konkurētspēju. Lai gan izpratne par STEM nozīmību Latvijā pamazām nostiprinās, diemžēl krietni grūtāk veicas ar tās iedzīvināšanu un nostiprināšanu izglītības sistēmā, uzskata Latvijas Universitātes padomes locekle un bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Kāpēc STEM izglītība ir tik svarīga, ko tā bērniem un jauniešiem dod?

Par STEM nozares attīstību var runāt gan saistībā ar potenciālu dažādu globālu problēmu risināšanu, gan tehnoloģiju, medicīnas un citu svarīgu jomu attīstību. STEM integrācija mācību saturā māca neatlaidību, iedziļināšanos, radošumu un konkrētus mehānismus problēmu risināšanai, ko cilvēks var pielietot jebkurā dzīves sfērā. STEM izglītībai ir neatsverama ietekme uz starpdisciplināru prasmju, kritiskās domāšanas un spriestspēju attīstību, un tā nozīmīga arī no sabiedrības un informācijas drošības skatpunkta hibrīdu draudu apstākļos.

Kādā situācijā Latvijā esam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, un kas to nosaka?

Lai gan vārdos atbalsts STEM izglītībai Latvijā ir, studējošo skaita statistika situāciju zīmē drūmās krāsās: Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc dabaszinātņu studējošo skaita. Vienlaikus, problēma ir dziļāka un saistīta gan ar nepietiekamu augsti kvalificētu skolotāju skaitu, gan atbalsta trūkumu skolotājiem un skolēniem. 

STEM jomas studējošo skaitam ir tieša korelācija ar kopējo izcilības trūkumu Latvijas izglītības sistēmā. Mums ir izcilības salas, kompetenti skolēni, bet vajag krietni vairāk, ja tiešām vēlamies pietuvoties labklājīgām, sekmīgām valstīm Eiropas Savienībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA pētījumos Latvijas skolēnu rezultāti pamatskolas noslēgumā, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir vidēji. Veids, kā pie šī vidējā rezultāta nonākam, satrauc: mums ir maz skolēnu, kuriem ir ļoti sliktas zināšanas dabaszinātnēs – un tas ir labi, taču ļoti maz arī tādu skolēnu, kuru sniegums ir ļoti augstā līmenī. Citiem vārdiem sakot, mums pietrūkst izcilības, un šie viduvējie rezultāti tālāk transformējas par salīdzinoši nelielu skaitu studentu, zinātnieku un uzņēmēju STEM jomā, kuri Latvijai ir tik nepieciešami.  

Daudzās skolās, īpaši reģionos, fizikas skolotāju gluži vienkārši nav…

Jā, skarbā realitāte ir tāda, ka daudzās Latvijas skolās kritiski trūkst STEM jomu skolotāju. Tas rada nevienlīdzīgas iespējas skolēniem apgūt attiecīgos mācību priekšmetus. Latvijā ir pašvaldības, kurās vispār nav iespējams apgūt visus STEM jomas mācību priekšmetus augstākajā līmenī.

Kāda īsti ir skolotāja loma bērna intereses veicināšanā, un kas skolotājiem tam nepieciešams?

Skolotājs ir galvenais ietekmes aģents, kas stimulē skolēnu interesi par STEM jomām un attīsta viņu zināšanas un prasmes. Diemžēl metodiskais atbalsts skolotājiem pēdējos 10—15 gadus ir bijis decentralizēts un nepietiekams. Ļoti samilzusi problēma ir arī atbalsta trūkums skolotājiem iekļaujošās izglītības īstenošanā: šobrīd klasē var būt skolēni ar ļoti dažādiem spēju līmeņiem un emocionālās noturības pakāpi, un atbalsta sistēma un personāls ir instrumenti, kas vitāli nepieciešami, gan lai katram skolēnam būtu iespēja attīstīt savu potenciālu, gan lai skolotāji neizdegtu. Citādi mēs Latvijā šobrīd atrodamies situācijā, kad 75 % jauno skolotāju pamet darbu skolā pirmo piecu gadu laikā.

Kāpēc skolotāju Latvijā trūkst? Vai tā ir tikai Latvijas īpatnība?

Latvijā, līdzīgi kā arī daudzās citās pasaules valstīs, pēdējos gados izglītības sistēmā ienāk pārāk maz jauno skolotāju, kas atstāj milzīgu ietekmi uz spēju pietiekami kvalitatīvi mācīt gan STEM, gan arī citus priekšmetus. Mēģinājumi aizpildīt šīs darba vietas ar skolotājiem, kuri apguvuši konkrēto priekšmetu īsu papildu kursu veidā, nav pareizs risinājums, jo vairumā gadījumu skolotājus pietiekami nesagatavo darbam klasē.

Tā šobrīd ir daudzu pasaules valstu problēma, kas arvien saasinās, un to nevar atrisināt tikai ar nelielu atalgojuma celšanu. Ir nepieciešams gan lielāks atalgojums, gan atbalsta sistēmas skolotājiem, gan profesionāla skolas vadība, gan daudzveidīgas izaugsmes iespējas, gan arī vairāk pozitīvas komunikācijas publiskajā telpā. Ārvalstīs par skolotāju trūkuma problēmu pēdējā laikā runā arī saistībā ar attālināta darba iespēju trūkumu, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas hibrīddarba modeli, kas skolotāja profesijā nav iespējama.

Bērni nereti sūdzas, ka eksaktie un STEM priekšmeti viņiem šķiet grūti. Ko darīt?

Būtu mērķtiecīgi jāveido mehānismi, kā bērnus atbalstīt mācību procesā brīdī, kad viņi priekšmetā kaut ko nesaprot, un tas īpaši svarīgi ir STEM jomā. Pretējā gadījumā zināšanu robs strauji aug tik ļoti, ka tālākas sekmes un interese konkrētajā priekšmetā ir teju neiespējama.

Eksakto priekšmetu īpatnība ir tā, ka brīdī, kad skolēns kaut ko nesaprot, viņš iekrīt lejupejošā pieredzes spirālē: ja nesaprati šodienas tēmu, tad, visticamāk, nesapratīsi arī nākamo un aiznākamo tēmu. Līdz ar to rodas apburtais loks: ja nesaprotu, protams, šie priekšmeti nepatīk! Tas nozīmē, ka skolēniem būtu jāsaņem tūlītējs atbalsts. Piemēram, Kanādas Ontario provincē šo problēmu risina ar tiešsaistes platformas palīdzību, kur skolēns var saņemt tūlītēju profesionāla konsultanta palīdzību brīdī, kad viņam tas ir nepieciešams, piemēram, pildot mājasdarbu matemātikā. Viņi ir sapratuši, ka nedēļu krāt neskaidros jautājumus un tikai tad jautāt skolotājam klātienes konsultācijā – tas nestrādā.

Vēl kāds satraucošs rādītājs Latvijas gadījumā ir arī starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma dati, kurā mūsu valstī reģistrēts nozīmīgs kopējās lasītprasmes kritums. Ar lasītprasmi šajā gadījumā jāsaprot nevis lasīšana klasiskā tās izpratnē, bet gan spēja uztvert, analizēt tekstu un valodas lietojumā justies brīvi. Ierobežota lasītprasme tādējādi nozīmē arī kritiski samazinātas iespējas attīstīties eksaktajā jomā.

Vai arī STEM ir joma, kurā korekcijas ieviesīs mākslīgais intelekts?

Runājot par studijām ar STEM saistītajās nozarēs, jāuzsver lielais to potenciāls nākotnes darba tirgus kontekstā. Latvijas Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka pieprasījums pēc STEM speciālistiem tuvākajos gados joprojām būs lielāks nekā pēc citu jomu speciālistiem. Vienlaikus, mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība ietekmēs arī šo jomu. Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un automatizācijai, arī STEM jomām pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas speciālistiem, visticamāk, arvien samazināsies. Pazīmes tam šobrīd jūtamas, piemēram, IT nozarē – lai gan kopumā speciālistu trūkst, tas neattiecas uz zemas kvalifikācijas programmētājiem.

Kā bērniem attīstīt interesi par STEM un ko tā labā var darīt paši vecāki?

Pirms bērns uzsācis skolas gaitas STEM ievirze lielā mērā atkarīga tieši no vecākiem. Svarīgi atcerētie, ka viens no STEM jomas un dabaszinātņu centrālajiem jautājumiem ir “kāpēc”. Tā ir dabiska interese par lietu kārtību pasaulē, kas bērniem piemīt kopš mazotnes. Bērns piedzimst ar nepieciešamību un vēlmi izzināt pasauli. Vienkāršoti runājot, tie ir “kāpēcīšu” jautājumi, ko bērni apkārtējiem uzdod: kāpēc kokam lapas ir zaļas, kāpēc tās rudenī nobirst.

Diemžēl dažkārt mēs, pieaugušie, šo interesi pamazām nogalinām – bērnu apklusinot, atbildot ar strupu “nezinu” vai “tagad nav laika”. Pat ja atbildi nezinām, labāk ir atbildēt: es nezinu, taču vēlāk mēs noskaidrosim vai pajautāsim kādam, kurš varēs paskaidrot. Un šo solījumu turēt. Tāpat svarīgi, lai vecāki censtos savas pašu neveiksmes STEM priekšmetos neprojicēt uz bērnu, kad viņš saskaras ar pirmajām grūtībā: sak’, tas nekas – man skolā tā matemātika arī negāja.

Kāda loma intereses par fiziku un STEM veicināšanā ir ārpusskolas aktivitātēm, olimpiādēm un konkursiem?

Šādas norises ir neatsverami nozīmīgas STEM jomas popularizēšanā. Piemēram, uzņēmums Latvenergo šogad jau 29. gadu pēc kārtas organizē erudīcijas konkursu 8. un 9. klašu skolēniem "FIZMIX Eksperiments". Konkursa šī gada galvenā tēma ir nākotnes enerģija. Kāpēc? Jo skolēniem ir svarīgi satikt profesionāļus, kas strādā STEM jomās, lai labāk saprastu, ko tieši viņi dara, ar kādām tēmām strādā, kā izskatās viņu profesionālā ikdiena. Šāda iespēja ir lieliska artava tam, lai jaunieši izvēlētos STEM studijas.

No STEM nav jābaidās – ir jācenšas šo jomu iepazīt. Lieliska iespēja to darīt ir arī 13.aprīlī ATTA centrā, Rīgā notiekošais Latvijas Fizikas festivāls, uz kuru aicināts ikviens – bērni, jaunieši, skolotāji, ģimenes ar bērniem un pieaugušie! Fizikas festivāla šī gada tēma ir nākotnes enerģija. Pasākums apmeklētājus šogad priecēs ar zinātniski izklaidējošu bezmaksas programmu, kas aizraus gan lielus, gan mazus apmeklētājus.