Bērnu psiholoģe Irina Kovaļova (Ирина Ковалёва) rakstā, kas publicēts avīzē Novije Izvestija, skaidro, ka vecākiem nepieciešams noskaidrot, kādu iemeslu dēļ skolēns nevēlas doties uz mācību iestādi un nekavējoties rīkoties, lai problēmu novērstu.

"Psihologi uzskata, ka pusē gadījumu bērni uz skolu atsakās doties tādēļ, ka viņiem izveidojušās sliktas attiecības ar skolotājiem, ceturtdaļa gadījumu saistīti ar konfliktiem ar klasesbiedriem, bet citi šādas rīcības iemesli ir pārgurums, sliktas sekmes un nepietiekama motivācija," raksta I. Kovaļova. Viņa norāda, ka ir ļoti būtiski pamanīt atšķirību - vai bērns uz skolu nevēlas iet reizi ceturksnī, vai arī šāds noskaņojums viņam ir teju ik dienu. Pirmajā gadījumā ir ļoti iespējams, ka skolēns vienkārši jūtas noguris, un psihologi iesaka viņa lūgumā ieklausīties. "Neizgulējies, hroniski noguris bērns, kurš piespiedu kārtā aizsūtīts uz skolu, ļoti iespējams, saaukstēsies un galu galā mājās pavadīs nevis vienu dienu, bet desmit," raksta psiholoģe.

Pavisam citādi ir tad, ja bērns regulāri cenšas izvairīties no iešanas uz skolu. "Ir svarīgi noskaidrot šādas attieksmes iemeslus, nevis visu norakstīt uz slinkumu," skaidro I. Kovaļova. Viņa uzsver, ka zinību apgūšanas process ir cieši saistīts ar emocijām - ja tās ir pozitīvas, tad skolēni kaut ko jaunu apgūst daudz ātrāk un labāk. Tieši tādēļ tik svarīgas ir attiecības ar skolotājiem. Psiholoģe atgādina, ka uz to pedagogu stundām, ar kuriem izveidojušās labas attiecības, bērni iet ar lielāko prieku, bet mācīties priekšmetu, ar kura skolotāju regulāri konfliktē, nav piedabūjami.

Vecākiem ir nepieciešams regulāri pārrunāt ar bērnu, kā viņam klājies skolā. Ja noskaidrojas, ka kāda skolotāja stundās skolēns jūtas nekomfortabli, ir jādodas uz skolu, jāparunā ar pedagogu, jānoskaidro, kādas ir viņa pretenzijas pret skolēnu un jādomā, kā attiecības uzlabot. Ja tas neizdodas, iespējams, jādomā par pāriešanu uz citu klasi vai pat skolu. "Tas ir daudz labāk, nekā pārdzīvot nesekmīgo atzīmju dēļ un ārstēt bērnu no neirozes," ir pārliecināta I. Kovaļova.

Konfliktus starp skolēnu un skolotāju, visbiežāk ir iespējams nogludināt, taču daudz sliktāk ir tad, ja skolēns izpelnījies savu klasesbiedru nelabvēlību. I. Kovaļova atgādina, ka katram skolēnam klasē ir savs ampluā, turklāt šīs lomas parasti tiek sadalītas jau pirmajā vai otrajā klasē, un pēc tam kaut ko mainīt ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Psiholoģe šādos gadījumos rekomendē apspriest problēmu ar klases audzinātāju (nav noslēpums, ka jaunākajā klasēs tieši skolotāji ar savu attieksmi pret kādu skolēnu līdzdarbojas bērnu savstarpējo attiecību veidošanā) vai skolas psihologu. Pēc I. Kovaļovas domām, atstāt visu pašplūsmā nav pieļaujams, jo tas, kādā emocionālajā atmosfērā bērns pavada skolas gadus, atstāj lielu iespaidu uz viņa psihes veidošanos un tālāko sociālo adaptāciju. Tādēļ, ja problēma nav atrisināma, jāpāriet uz citu skolu.