PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 30. aprīlis

Alta, Liāna, Lilija

7648.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
2020. gadā Krievijā plānots ieviest jaunu valsts izglītības standartu, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas gan skolēniem, gan skolotājiem. 

Reformas sagatavošana jau sākusies, taču nesen Maskavā notikušās izglītības speciālistu konferences dalībnieki brīdinājuši, ka reforma saskarsies ar visdažādākajām grūtībām, raksta avīze Moskovskij Komsomoļec.

Vislielākās problēmas būs ar standarta ieviešanu 10. un 11. klasēs, uzskata Augstākās ekonomikas skolas liceja direktore Natālija Ļubomirskaja (Наталья Любомирская). Viņas vadītā mācību iestāde ir viena no nedaudzajām, kur eksperimenta veidā jau uzsākta pāreja uz jaunajiem standartiem. Skolas direktore norāda, ka pārmaiņām jānotiek gan skolēnu, gan skolotāju galvās, jo viņu lomas būtiski mainīsies. Līdz šim ticis uzskatīts, ka skolotājs ir vadītājs, pat komandieris, un skolēniem jāpilda visas viņa prasības, lieki nelauzot galvu par to, cik pamatotas vai loģiskas tās ir. Skolēns līdz šim bijis izglītības procesa pasīvais objekts, taču saskaņā ar jauno standartu viņam jākļūst par procesa aktīvo subjektu, skaidrojusi N. Ļubomirskaja. Skolotāja jaunā loma izpaužas tādējādi, ka viņam jāsadarbojas ar skolēnu, jāpalīdz viņam zināšanu apguvē. Daudziem pedagogiem ar ilgāku darba stāžu, kuri pieraduši pie savas vadošās lomas, to būs grūti aprast, prognozē direktore.

Jaunais standarts paredz, ka vidusskolēniem būs daudz lielāka brīvība mācību priekšmetu izvēlē, turklāt viņiem būs iespēja izlemt, cik augstā līmenī to vai citu mācību priekšmetu apgūt. Taču tas faktiski nozīmē individuālo mācību plānu izstrādāšanu, kas skolām var būt ļoti sarežģīts uzdevums, uzskata N. Ļubomirskaja. Viņas licejam, lai ieviestu individuālos mācību plānus, nācies pārkāpt virkni spēkā esošo sanitāro normu. "Jaunais standarts arī paredz, ka skola izstrādā savu skolēnu vērtēšanas sistēmu," stāsta N. Ļubomirskaja. Krievijā paredzēts saglabāt līdzšinējo piecu ballu vērtēšanas sistēmu, taču ar zināmām korekcijām. Piemēram, trijnieks, kas līdz šim uzskatīts par vāju atzīmi, saskaņā ar jaunajiem standartiem nozīmēs pozitīvu vērtējumu un pieņemamu zināšanu līmeni. Savukārt četriniekus un pieciniekus varēs nopelnīt vien tie skolēni, kuri zināšanas apguvuši paaugstinātā, izcilā līmenī. N. Ļubomirskaja piebilst, ka visas šīs izmaiņas prasīs veikt arī korekcijas Vienotā valsts eksāmena vērtēšanā, un, atceroties, cik ilga un sarežģīta bija pastāvošās sistēmas izstrādāšana, nav šaubu, ka arī jaunos standartus ieviest nebūs tik vienkārši.