PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 04. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

9227.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Lietuvas skolotāju arodbiedrības decembrī plāno brīdinājuma streiku. Šo ieceri pozitīvi vērtējusi arī izglītības un zinātnes ministre Audrone Pitrēniene.

Skolotāji pieprasa atjaunot pirmskrīzes līmenī - līdz 1094 eiro - tā dēvēto skolēna grozu jeb naudu, kas seko skolēnam, samazināt skolēnu skaitu klasēs un pirmsskolas izglītības iestāžu grupās, pielīdzināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas vispārizglītojošo skolu skolotāju algām un pakāpeniski palielināt citu pedagoģisko darbinieku amata algu koeficientus, kā arī 2016.gadā valsts budžetā paredzēt 3,56 miljonus eiro kompensāciju izmaksai pensijas vecuma skolotājiem, kuri pēc pašu vēlēšanās aiziet no darba izglītības sistēmā, informē ziņu aģentūra LETA.

Kā pastāstījis Lietuvas Izglītības arodbiedrības priekšsēdētājs Audrjus Jurgelevičs, brīdinājuma streiks varēt notikt 8.decembrī, bet precīzs datums vēl nav noteikts. Ja prasīto neizdosies panākt, tiks apsvērta iespēja februārī vai martā rīkot nopietnāku streiku.

Savukārt Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks izteicis cerību, ka streikā iesaistīsies visu 60 Lietuvas pašvaldību skolas.

Izglītības ministre norādījusi, ka streiku uzskata par normālu parādību demokrātiskā valstī, kur visiem ir tiesības paust savu nostāju, vienlaikus gan atgādinot, ka šā mācību gada prioritāte ir bez vajadzības neizlaist nevienu mācību stundu, un aicinot skolotājus paturēt to prātā.

Savukārt arodorganizācijas uzsvērušas, ka streiks nav vērsts pret ministri, bet gan pret valdības politiku.

"Pērn mūs teju vai apsūdzēja saistībā ar Krievijas aģentiem, ka rīkojam [streikus]. Baidoties no šādas konfrontācijas, mēs dažkārt prasām mazāk, nekā pienāktos. Bet mums prieks, ka tagadējā ministre nav noskaņota uz konfrontāciju un neskaidro žurnālistiem, ka tas nav likumīgi," sacījis Navicks. Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka streikojošie skolotāji nevadīs divas mācību stundas, tādēļ iespējams, ka daļu skolotāju no piedalīšanās streikā atturēs bažas, ka šīs stundas tiks uzskatītas par neattaisnotu darba kavējumu. "Tomēr domāju, ka divas izlaistas stundas ir mazāks ļaunums nekā iecietība pret sistēmas graušanu," viņš piebildis.

Kā lēsušas arodorganizācijas, skolēna grozam paredzētie līdzekļi no 640 miljoniem eiro 2009.gadā sarukuši līdz 560 miljoniem eiro 2014.gadā, lai gan iekšzemes kopprodukts šobrīd jau krietni pārsniedz pirmskrīzes līmeni.