Šādu jautājumu uzdod žurnāls Der Spiegel, norādot, ka vairākās valsts augstskolās beidzamo mēnešu laikā notikuši incidenti starp studentiem, kuri pārstāv kreisi noskaņoto Antifa (antifašistu organizāciju aliansi), un jauniešiem, kuri iesaistījušies labējās organizācijās un balansē uz likuma pārkāpšanas robežas. Universitāšu vadības rīcība šādos gadījumos mēdz būt atšķirīga, uzsver žurnāls.
Vai Vācijas universitātēm jāpacieš neonacisti?

Ņemot vērā Vācijas vēsturi, attieksme pret radikāli labēju politisku uzskatu izplatītājiem šajā valstī joprojām ir ļoti rezervēta. Lai gan mediji vairākas partijas ieraduši dēvēt par neonacistiskām un ekstrēmistiskām, Konstitucionālā tiesa to darbībā nav saskatījusi iemeslus, kas ļautu šīs organizācijas aizliegt, tādēļ gan Nacionāli Demokrātiskā partija (NPD), gan Die Rechte (Labējie) oficiāli darbojas likuma ietvaros un pret to biedriem viņu politisko uzskatu dēļ nekādas represijas nav iespējams piemērot.
Ar šādu situāciju nevēlas samierināties Antifa grupas. Vācijas medijos plaši aprakstīts incidents, kas notika Bohumas universitātē. Brīdī, kad profesors Georgs Borgess (Georg Borges) pirmā kursa studentiem lasīja lekciju par civillikumu, auditorijā ielauzās bariņš kreisi noskaņotu jauniešu Salaveču tērpos un ielenca vienu no studentiem. Jaunieši klaigāja, ka 23 gadus vecais Mikaēls Briks (Michael Brück) savulaik bijis aktīvists kādā tagad aizliegtā Dortmundes neonacistu grupējumā, terorizējot iedzīvotājus un uzbrūkot imigrantiem, bet pašlaik ir vietējo Labējo partijas nodaļas vadītājs. Aktīvisti, skaļi lamājot viņu par "neonacistu", pieprasīja izdzīt studentu no auditorijas un bija ļoti neapmierināti, kad profesors nostājās viņa pusē, pieprasot pašiem trokšņa cēlājiem pamest telpu. Vēlāk sarunā ar Der Spiegel G. Borgess skaidroja savu nostāju - ja reiz cilvēks nav pārkāpis likumu un iestājies universitātē, tad nav nekāda pamata liegt viņam studēt. Profesors gan piebildis, ka nākamo reizi, satiekot M. Briku, "silti ieteiks" viņam pārdomāt ideoloģiskos uzskatus.
Der Spiegel norāda, ka līdzīgi incidenti notikuši daudzās Vācijas augstskolās un koledžās, kur Antifa locekļi skaļi un aizrautīgi atmaskojuši tos studentus, kuriem ir kāda saistība ar labējiem politiskiem grupējumiem. Augstskolu administrācijas šādos gadījumos nonāk ļoti kutelīgā situācijā. Amatpersonām nākas sacīt to, ko no tām gaida sabiedrība un prasa veselais saprāts. Piemēram, Bohumas universitātes rektors Elmārs Veilers (Elmar Weiler) uz incidentu reaģējis ar paziņojumu, kritizējot "labējo ekstrēmistu domāšanas veidu". Taču no otras puses šie studenti likumus nepārkāpj, bieži vien pat ar aģitāciju augstskolā nenodarbojas, tāpēc nav nekāda likumīga pamata pret viņiem vērsies. Kad pagājušā gada novembrī Hanoveres universitātē kreisi noskaņotie aktīvisti publiski apvainoja kādu studenti, kura darbojās NPD, universitātes politisko zinātņu institūtam nācās nostāties studentes pusē. "Mēs saviem studentiem sniedzam zināšanas neatkarīgi no tā, kādi ir viņu politiskie uzskati, reliģiskā piederība vai citas iezīmes," skaidrojis institūta direktors Marians Dēlers (Marian Döhler).
Augstskolu administrācijām nākas ņemt vērā arī pērn notikušo incidentu Postdamas universitātē. Tās vadība atteicās kādam studentam kā obligāto prakses darbu ieskaitīt viņa aktivitātes, izplatot NPD aģitācijas materiālus. Students iesūdzēja augstskolu tiesā un prāvā uzvarēja. Bīlefeldes Konflikta pētījumu institūta vadītājs Andreass Ziks (Andreas Zick) atzinis, ka situācija patiešām ir sarežģīta - likumīga pamata, lai izslēgtu no augstskolām radikāli noskaņotos studentus, nav, taču, pēc viņa domām, pašplūsmā šo problēmu pamest vienalga nedrīkst. Tādēļ Bīlefeldes universitātē mācību gads tradicionāli tiek sākts ar to, ka studentiem dala nozīmītes un atklātnes ar uzrakstiem Uni Ohne Nazis (Universitāte bez nacistiem) un organizē lekcijas, kur stāsta par šīs ideoloģijas negatīvo ietekmi.