Parīzietei Prisilijai Šarlai (Priscillia Charles) bijusi iespēja studēt gan Francijas, gan Anglijas universitātēs. Interneta ziņu vietnē The Local jauniete apraksta, kas viņu visvairāk pārsteidzis, gadu studējot Ņūkāslā.

Pirmo pārsteigumu P. Šarlai sagādājusi tā sauktā Pirmkursnieku nedēļa. Francijā tā netiek īpaši atzīmēta - jaunieši, kuri iestājušies augstskolā, vienkārši pakāpeniski izprot tur valdošo kārtību, iepazīstas ar citiem studentiem. "Tad nu iedomājieties manu reakciju, kad es sastapu milzīgas ordas karnevāla tērpos ģērbušos studentu, kuri septiņus vakarus pēc kārtas okupēja pilsētas bārus un dzēra līdz pat rītam," raksta P. Šarla. Viņa atzīst, ka arī Francijā studenti lieto alkoholu, taču francūžiem svarīgāka ir atmosfēra. Viņi cenšas uzmeklēt kādu omulīgu bāru vai bariņā iztukšo pudeli vīna Sēnas krastā. Savukārt britiem - jo lielāks troksnis un jezga, jo labāk, un šo trakulību firmas zīme esot dzeršanas sacensības.

Nākamo pārsteigumu sagādājusi daudzo studentu biedrību izvēle. Arī Francijas augstskolās ir studentu asociācijas vai korporācijas, taču, salīdzinot ar Lielbritāniju, tās ir daudz klasiskākas, akadēmiskākas. Ņūkāslā iespēja uzmeklēt domubiedrus bijusi visdažādāko hobiju cienītājiem - P. Šarla raksta, ka tur bijusi pat Pokemonu fanu biedrība. Visas šīs biedrības regulāri rīko pasākumus, balles, sporta sacensības, līdz ar to studentu pilsētiņā garlaikoties nav bijis laika. Atšķirībā no francūžiem, britu jaunieši esot daudz vairāk tendēti uz maskarādēm un tematiskajām ballītēm. "Nekad mūžā nebiju iegādājusies tik daudz maskarāžu tērpu, kā šajos 12 mēnešos. Bet mani draugi Francijā varēja tikai brīnīties, ka ik pa brīdim sociālajos tīklos ievietoju aizvien jaunas un jaunas fotogrāfijas - te biju pārģērbusies par pirātu, te tēloju seno ēģiptiešu faraonu, te zoodārza iemītnieku," raksta P. Šarla.

Francijā pat pirmkursnieki cenšas noīrēt atsevišķu dzīvoklīti vai istabiņu, savukārt Lielbritānijā studentu pilsētiņās dzīve sit augstu vilni. P. Šarla dzīvojusi samērā plašā dzīvoklī kopā ar studentiem no septiņām dažādām valstīm. "Tas bija saistoši, taču, godīgi sakot, reizēm mums nemaz nebija tik vienkārši saprasties," viņa raksta. Attiecībā uz pašām studijām, P. Šarlu pārsteidzis tas, ka lektori un universitātes darbinieki ļoti centušies palīdzēt studentiem, reizēm pildot pat privātskolotāju funkcijas. Francūziete raksta, ka ar viņiem bijis iespējams apspriest pat personīgas problēmas - Francijā attiecības starp studentiem un mācībspēkiem ir daudz oficiālākas, formālākas.