PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

5736.jpeg
Foto: 123RF
Skolu direktorus un skolotājus Krievijā satraucis Kamčatkas novada prokuratūras atzinums, kurā norādīts, ka ir nelikumīgi piespiest skolēnus mazgāt klasēs grīdas, piedalīties talkās, tīrīt tāfeles vai pat aplaistīt puķes. 

Laikraksta Novije Izvestija aptaujātie skolu vadītāji atzinuši - diemžēl pašreizējā likumdošana patiešām pārāk plaši traktē jēdzienu piespiedu darbs, un skolās pieņemtā dežurantu sistēma ir apdraudēta.       

Kamčatkas novada prokuratūra veikusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai reģiona skolu statūti atbilst likumam par izglītību un Krievijas Federācijas konstitūcijai, un konstatējusi veselu virkni pārkāpumu. "Prokurori atgādinājuši, ko skolu iekšējās kārtības noteikumi nedrīkst reglamentēt skolēnu pienākumus, kas nav saistīti ar izglītojošo darbību," rakstaNovije Izvestija. Tas nozīmē, ka neviens nevar piespiest skolēnu uzņemties dežuranta pienākumus klasē vai skolas ēdnīcā, piedalīties skolas uzkopšanā vai teritorijas labiekārtošanā. Jāatgādina, ka lielākajā daļā Krievijas skolu joprojām saglabājusies padomju laikos ierastā sistēma - klašu dežuranti pēc stundas noslauka tāfeli un sakārto solu rindas, skolas dežuranti uzrauga, lai starpbrīžu laikā gaiteņos būtu kārtība, ēdnīcas dežuranti palīdz novākt traukus. Šie pienākumi minēti skolu statūtos, kurus Kamčatkas prokuratūra nu pasludinājusi par neatbilstošu likumam.

"Tas jau ir stulbums," skarbs savā spriedumā bijis Maskavas 109. izglītības centra direktors Jevgēņijs Jamburgs (Евгений Ямбург). Viņš uzsvēris, ka sen pagājuši tie laiki, kad skolēni patiešām tika spiesti veikt smagu fizisku darbu, piemēram, piedalījās kokvilnas vai kartupeļu novākšanā, arī tualetes tīrīt viņiem neviens neliek. "Dežurantu pienākumu pildīšana ir absolūti nepieciešama pareizai audzināšanai - galu galā viņi taču uzkopj aiz sevis, nevis aiz kāda cita. Mēs nedrīkstam audzināt baltrocīšus," ir pārliecināts J. Jamburgs. Viņa kolēģis, skolas Epiškola direktors Mihails Epšteins (Михаил Эпштейн) atzinis, ka skolu vadītājiem jau nākas ķerties pie dažādām viltībām. "Jā, formāli dežurēšanu var uzskatīt par piespiedu darbu, kas nav saistīts ar izglītojošo darbību," viņš atzīst. Taču skolām ir iespēja savās izglītības programmās norādīt, ka skolēnu pašapkalpošanās organizācija ir viens no paņēmieniem, kas palīdz ieaudzināt sociālo atbildību, un šādā gadījumā dežūru organizēšana jau ir absolūti leģitīma, skaidro M. Epšteins. Tam gan nepiekrīt organizācijas Bērnu tiesības (Право ребенка) vadītājs Boriss Altšulers (Борис Альтшулер). "Darbaudzināšana ir laba lieta, taču tikai tad, ja tā ir brīvprātīga," viņš saka, norādot, ka skolotājiem ir jāpārliecina bērni, lai tie paši izvēlētos dežurēt skolās, bet piespiest to darīt nevienu nevarot.